Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas valdības vadītāja iecere pārliecināt Baltkrieviju, lai tā pārveido Astravjecas atomelektrostaciju par termoelektrostaciju un darbina to ar dabasgāzi no Lietuvas, ir, kā mēdz teikt, «avarējusi un sadegusi».
Šis solis arī liecina, ka Viļņā, kas atrodas vien 50 kilometru attālumā no Baltkrievijas pirmās AES, vismaz daļa politiķu ir sapratuši, ka ilgie centieni ar starptautisku spiedienu nepieļaut spēkstacijas iedarbināšanu, ir cietuši neveiksmi.
Baltkrievijas puse ir atraidījusi ierosinājumu, uzsverot, ka pati, nevis Lietuva izlems, kādu elektrostaciju būvēt tās teritorijā.
Var tikai minēt, vai Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa (Saulius Skvernelis) vēstule kaimiņvalsts valdībai par Astravjecas AES pārveidošanu bija nopietns nodoms vai skaļš reklāmas triks ar mērķi veicināt savu popularitāti priekšvēlēšanu cīņā, tuvojoties 12.maja Lietuvas prezidenta vēlēšanām.
Baltkrievijas atbilde
Rakstiskā atbildē ziņu portālam BNN, Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Žana Zenkeviča pastāstīja, ka ministrija nav saņēmusi vēstuli no Lietuvas valdības vadītāja.
«Neesam to saņēmuši. Un, cik man zināms, arī mūsu valdība ne», tā Zenkeviča.
Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas Kodolenerģijas departamenta direktors Vasīlijs Poļučovičs savukārt sarunā ar baltkrievu ziņu portālu Tut.by skaidrojis, ka, viņaprāt, nav pamata pārveidot esošo Astravjecas AES par dabasgāzes elektrostaciju.
«Uzskatām, ka stacija atbildīs mūsu interesēm, jo nodrošinās elektroapgādi un mūsu energoavotu dažādošanu. (..) Šobrīd aptuveni 95% elektroenerģijas mēs ražojam stacijās, kas darbojas ar gāzi. Šajā ziņā vienkārši nebūtu prāta darbs kaut ko mainīt,» tā Baltkrievijas enerģētikas ministrijas amatpersona.
Lietuvas premjerministrs savu soli savukārt skaidrojis ar to, ka Baltkrievijai būtu vērtīgi iepirkt dabasgāzi no Lietuvas, lai mazinātu valsts energoatkarību no Krievijas. Lietuvai tas ļautu lietderīgāk izmantot Klaipēdā strādājošo sašķidrinātās dabasgāzes termināli un arī atrisināt galveno strīda jautājumu attiecībās ar Baltkrieviju, kas, viņaprāt, citādi vērtējamas kā gana draudzīgas kaimiņattiecības.
Vērtējums pašu mājās
Lai arī Lietuvas Enerģētikas ministrija piebalsojusi Skvernelim, norādot, ka ierosinājums ir praktiski īstenojams, premjers ir saņēmis savu daļu kritikas sociālos tīklos un presē no vietējiem enerģētikas ekspertiem.
Sociālos tīklos vairums cilvēku vērsuši uzmanību uz to, ka prezidenta kandidātu reitingos Skvernelis atpaliek no vadošiem kandidātiem, ekonomista Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) un labējā spārna deputātes Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė). Attiecīgi, ieceres oponentu skatījumā, premjera solis vērtēts kā mēģinājums nodrošināt pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu vēlēšanu otrajā kārtā.
Enerģētikas speciālista viedokli paudis bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas).
«Priekšlikumam droši vien ir vairāki skaidrojumi. Es pārliecināti uzskatu, ka tas ir saistīts ar prezidenta vēlēšanām. Tomēr nevar izslēgt, kas tas ir saistīts arī ar notiekošo Ignalinas-Utenas elektrotīkla apakšstacijas rekonstrukciju. Tai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu elektrības plūsmas uz Astravjecas AES. Kurš gan var noliegt, ka situācijā, kad mūsu premjerministra priekšlikums ir noraidīts, viņš varētu sākt aizstāvēt ideju par elektrības pirkšanu no Astravjecas?» sarunā ar BNN aizdomas pauda eksperts.
Lietuvas valdība ir iepriekš paziņojusi, ka valsts nepirks enerģiju no Astravjecas AES, kas, Viļņas skatījumā, netiek būvēta atbilstoši stingrākajām drošības prasībām.
Astravjecas AES pirmais reaktors darbu sāks 2019.gadā.