Kopš Krimas pussalas aneksijas pirms pieciem gadiem, Baltijas valstu sabiedrībā novērojams «atdzišanas process» attiecībā pret Krievijas–Ukrainas konfliktu, piektdien, 15.martā, LTV raidījumā Rīta Panorāma izteicies Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Pētnieks uzsver, ka notikusi ne tikai «atdzišana», bet arī «status quo» pieņemšana. Tāpat arī nostabilizējusies attieksme pret Rietumu sankcijām, proti, ka tās jāsaglabā. Nostabilizējusies attieksme arī pret NATO klātbūtni Baltijas valstīs, skaidro Kaprāns.
Sabiedrībā kopumā mazinoties kategoriskie uzstādījumi un cilvēki sadzīvo «ar jauno normālo realitāti», stāsta pētnieks. Viņš gan ir piesardzīgs pret jautājumu, vai cilvēki labāk izprot Ukrainā notiekošo, taču ir skaidrs – cilvēki, kuri aktīvāk seko politikas notikumiem, saglabā izteikti antikremlisku pozīciju Krievijas–Ukrainas konflikta jautājumā.
Uz jautājumu, kas veido cilvēku priekšstatus, Kaprāns atbildēja, ka tie nav tikai mediji. Piemēram, lielu lomu spēlē pārmantotie uzskati.
Pētnieks arī uzsvēra, ka kopš Krievijas–Ukrainas konflikta sākumā bailes baltiešu vidū ir būtiski samazinājušās.
Jau vēstīts, ka ne Ukraina, ne Baltijas valstis, ne arī Eiropas Savienība neatzīst Krimu kā Krievijas daļu. Par teritorijas sagrābšanu Maskava ir vairākkārt sodīta ar apjomīgām sankcijām un izslēgta no dažādiem starptautiskās sadarbības formātiem.
Latvijas nostāju saistībā ar 2014.gada marta notikumiem Krimā pauž šis Ārlietu ministrijas paziņojums, kas tolaik publicēts nelikumīgā referenduma dienā: «Latvija neatzīst par leģitīmu 16. martā Krimas Autonomajā Republikā notiekošo tā saucamo referendumu par pievienošanos Krievijas Federācijai. Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts – Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu – Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji – republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība.»