Nevienam neatturoties un nebalsojot «pret», ar 88 balsīm «par» Saeima lēmusi turpināt administratīvi teritoriālo reformu Latvijā.
Kā norādīts ziņojumā, pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998.gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021.gadam «izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas».
Iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādījis, ka iedzīvotājiem patlaban ir pieejami dažādas kvalitātes un apjoma publiskie pakalpojumi tikai tādēļ, ka viņi dzīvo turīgākā vai mazāk turīgā pašvaldībā. «Aplūkojot pašvaldību datus, ir skaidri redzams, ka mazākās pašvaldības lielāko daļu savu līdzekļu tērē administratīvajiem izdevumiem. Tādējādi viņiem paliek mazāk naudas, ko ieguldīt labā izglītībā, labā veselības aprūpē un citur,» intervijā LETA skaidroja ministrs.
Līdz šim apstiprinātais likumprojekts paredz, ka pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām, Ministru kabinetam līdz šī gada 1.decembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama reforma.
Šajā likumprojektā jāietver jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījums, nosakot to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī jāietver citus ar reformu saistītus jautājumus.
Vienlaikus likumprojekts uzdod Ministru kabinetam līdz 2020.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā ziņojumu, kur izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.
