Centrālās statistikas pārvaldes publicētie darbaspēka apsekojuma dati par šī gada pirmo ceturksni apstiprina prognozes par lēno situācijas uzlabojumu darba tirgū biznesa ziņu portālam BNN.LV atzina Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Labās ziņas: darba meklētāju īpatsvars turpināja samazināties – no 16,9% pagājušā gada beigās līdz 16,6% 2011. gada pirmajā ceturksnī. Turklāt tas joprojām ir mazāks nekā Lietuvā (17%), lai gan lielāks nekā Igaunijā (14,4%). Salīdzinot ar iepriekšēja gada pirmo ceturksni, Latvijas nodarbinātība ir augusi par iespaidīgiem 3%.
Jāatceras, ka 2010. gada pirmajā cetursknī bija novērots vismazākais nodarbināto skaits, kas ar nākamo ceturksni sāka atkopties. Tāpēc šķietami iepriecinošais nodarbinātības gada pieaugums ir likumsakarīgs, bet nenozīmē strauju reālas situācijas uzlabošanos. Pirmajā ceturknsnī nodarbināto skaits pat nedaudz samazinājies salidzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, lai gan tas ir daļēji izskaidrojams ar sezonāliem faktoriem un daļēji ar sarukušo dalībnieku skaitu Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos. Turklāt nodarbinātības līmenis, proti, nodarbināto skaita īpatsvars kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā, joprojām ir vien 53,8%. Tas, protams, ir lielāks nekā 51,7% attiecīgajā periodā pērn, bet vēl ievērojami zemāks par 2002.-2008. gadu vidējo rādītāju (58,2%).
Savukārt darba meklētāju skaita samazinājums, šķiet, galvenokārt ir noticis vien uz emigrācijas rēķina. Pēc CSP datiem iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā (no 15 līdz 74 gadiem) 2011. gadā ir samazinājies par 1%, kas ir straujākais kritums kopš 1995. gada. Turklāt jau vairāk par 30% no darba meklētājiem nevar atrast darbu jau vairāk kā 2 gadus.
Eksperte prognozē, ka šogad vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu samazināties līdz 15,5%. Savukārt, nodarbināto skaits varētu palielināties par 2-2,5%. Tomēr darba vietas joprojām tiks radītās diezgan lēni, straujāk eksportējošās nozarēs un galvenokārt lielajās pilsētās. Joprojām ir daudz darāmā, lai balstītu darba vietu radīšanu, mazinātu negatīvo strukturāla bezdarba ietekmi uz sociāliem jautājumiem, veicinātu migrāciju starp Latvijas reģioniem.