Šonedēļ Latvijā notikusi virzība vairākos svarīgos jautājumos – spēļu zāļu slēgšana Rīgā, kā arī pirmajā lasījumā atbalstīts valsts 2019.gada budžets. Tāpat politiķi vienojušies par jauno Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju. Lai gan politiskie spēki vēlējās, lai CVK ienāk «svaigas asinis», tomēr amatā tika apstiprināta ilggadējā CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Tikmēr Lietuvā cīņa par gaidāmajam prezidenta velēšanām pieņemas spēkā. No iespējamajiem prezidenta kandidātiem nāk jaunas, nedzirdētas idejas, kas atšķiras no līdzšinējā Lietuvas ārpolitikas kursa.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Virzība; Cīņa; Idejas; Amats.
PĀRMAIŅAS:
Rīgas dome tuvākajā laikā plāno slēgt spēļu zāles visā pilsētas administratīvajā teritorijā
Rīgas dome tuvākajā laikā plāno slēgt spēļu zāles visā pilsētas administratīvajā teritorijā – gan centrā, gan mikrorajonos, BNN noskaidroja no domes Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvja Uģa Vidauska.
Pamatojoties uz Azartspēļu likuma 42.panta sesto daļu, Rīgas domes Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu ir uzdots sagatavot domes lēmumu projektus par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgas azartspēles atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIRZĪBA:
Pirmajā lasījumā pieņemts 2019.gada budžets
Saeimā trešdien, 20.martā, pirmajā lasījumā atbalstīts 2019.gada budžets.
Par balsoja 58 deputāti, bet pret bija 27.
Jau vēstīts, ka šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, Budžeta komisijas deputātus iepriekš informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi – par 430 miljoniem lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā.
Vairāk uzziniet: šeit.
AMATS:
CVK turpmāk vadīs Bērziņa
Saeima Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā ievēlējusi CVK Informācijas nodaļas vadītāju Kristīni Bērziņu, informē Saeimas Preses dienests.
Tāpat parlaments amatā ievēlēja septiņus CVK locekļus – Edgaru Baldunčiku, Ritvaru Eglāju, Sofiju Grīnvaldi, Dzintru Kusiņu, Aleksandru Maļcevu, Sigordu Stradiņu un Valdi Verneru.
Iepriekš Bērziņas un septiņu CVK locekļu kandidatūras guva atbalstu arī Saeimas Juridiskajā komisijā.
Likums Par Centrālo vēlēšanu komisiju nosaka, ka Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc sanākšanas izveido CVK kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju.
Vairāk uzziniet: šeit.
IDEJAS:
Lietuvai jātuvinās ASV caur Izraēlu, saka uz prezidenta amatu kandidējošais Skvernelis
Lietuvas prezidenta amata kandidātu reitingos ceļā uz maijā gaidāmām vēlēšanām Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis ir trešajā vietā. Situācija motivējusi politiķi, kādreizējo policistu, šonedēļ nākt klajā ar savām ārlietu politikas nostādnēm. Politiķis nosaucis arī tādas, kas atšķiras no līdzšinējā Lietuvas ārpolitikas kursa.
Kā uzskata Viļņas Universitātes Starptautisko Attiecību un politoloģijas institūta asociētā profesore Ieva Petronīte-Urbonavičiene (Ieva Petronytė-Urbonavičienė): «Visiem prezidenta amata kandidātiem ir iespējas piesaistīt sev lielāku vēlētāju atbalstu, pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām paužot interesantas idejas. Tieši Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) būdams valdības vadītājs, savu vēstījumu var izteikt visskaļāk.»
Tā šonedēļ valdības vadītājs solījis ārpolitikā no prezidenta krēsla, kam Lietuvā kā prezidentālā valstī ir lielāks svars nekā, piemēram, Latvijā, īstenot vairākus jauninājumus.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
VARAM beidz pārbaudi Rīgas domē; Ušakovam pēdējā iespēja paskaidrot
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) pabeigta juridiskā pārbaude par Rīgas domes darbu un konstatēta virkne iespējamu likumu pārkāpumu. Ministrs Juris Pūce (AP!) par tiem no Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) pieprasījis rakstiskus paskaidrojumus, pamatojoties uz likuma Par pašvaldībām 93.panta otro daļu, kas nosaka, ka Ušakovam rakstveida paskaidrojumi jāiesniedz ministram septiņu dienu laikā, informē ministrijas pārstāve Agnese Vārpiņa.
VARAM ir iepazinusies ar Rīgas domes, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas un Satiksmes un transporta lietu komitejas sēžu protokoliem (sākot ar 2017.gada 22.jūniju), kā arī SIA Rīgas Satiksme (RS) kapitāla daļu turētāja pieņemtajiem lēmumiem un domes pieņemtajiem lēmumiem par RS (sākot ar 2017.gada 3.jūniju) un RS dokumentiem. Saņemtas atbildes vēstules uz ministrijas nosūtītajiem pieprasījumiem no Ušakova.
Izvērtējot atbildes, dokumentus, iesniegumus un sūdzības, ko ministrija ir saņēmusi saistībā ar domes priekšsēdētāja rīcību domes darbības laikā pēc 2017.gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanām, ministrija, veicot juridisko pārbaudi, ir fiksējusi iespējamus pārkāpumus.
Vairāk uzziniet: šeit.
VILCINĀŠANĀS:
ES pārceļ Brexit uz 12.aprīli bez vienošanās vai 22.maiju – ar to
Eiropas Savienības dalībvalstis ir devušas Lielbritānijai papildus divas nedēļas, lai tās likumdevēji ar trešo piegājienu mēģinātu pieņemt valsts izstāšanās vienošanos ar ES. Ja britu parlaments to noraidīs arī trešo reizi, tad valstij būs jāizstājas 12.aprīlī vai jālūdz ilgs un pamatots procesa pagarinājums.
Savukārt, ja parlaments mainīs savas domas un izlems vienošanos pieņemt, tad Lielbritānijai tiks dots laiks, lai sagatavotos aiziešanai 22.majā, tā paredz ES galotņu sanāksmes lēmumi, kas pieņemti, ceturtdien, 21.martā.
Kā vēsta britu ziņu portāls The Guardian, galotņu sanāksmē arī nolemts ļaut britiem pretendēt uz ilgāku izstāšanās datuma pārcelšanu, taču ar nosacījumiem, ka Lielbritānija norāda skaidru turpmāko ceļu attiecībā uz Brexit gaitu un piekrīt piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.