Bezdarba līmeņa samazināšanos 2011. gada pirmajā ceturksnī par 0,3% var vērtēt kā ļoti niecīgu. Daudzi darba meklētāji izvēlēsies doties ārpus Latvijas, jo viens no galvenajiem argumentiem būs nevis darba trūkums, bet gan nepieņemams atalgojuma apmērs, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Nepārliecinoši, bet šā gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju rindas ir turpinājušas dilt. Tomēr samazinājums no 16,9% 2010.gada pēdējā ceturksnī par 0,3% jeb 5 100 iedzīvotājiem ir vērtējams kā ļoti niecīgs. Tā pirmajā gada ceturksnī joprojām bija 188,3 tūkstoši darba meklētāju, kas veido 16,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pārmaiņas sasaucas arī ar IKP rādītāja bālo sniegumu šajā laika periodā.
Bezdarbam mazinoties, turpina pieaugt ilgstošo darba meklētāju skaits, turklāt tādi, kuriem ir darba pieredze. Esošās krīzes nestās strukturālās izmaiņas ekonomikā un atsevišķu nozaru atšķirīgā atkopšanās dinamika norāda uz to, ka šo prasmju pielietošana vēl ilgi nebūs pieprasītas, vai arī atalgojums būs ievērojami zemāks salīdzinājumā ar laika posmu pirms krīzes. Tāpat arī cerības un gaidas uz ekonomikas izaugsmes radītajām darba vietām noteiktās profesijās var izrādīties veltas. Savukārt darba piedāvājumi, kur nepieciešama zemāka kvalifikācija, var nebūt pietiekami atalgoti, kas nozīmē, ka daudziem emigrācija var izrādīties kā pieņemamākā alternatīva. Aktuālākais mērķis būs Vācijas darba tirgus. Tāpat arī Skandināvijas ekonomiku izaugsmes uzturēšanai būs nepieciešams papildus darbaspēks.
Sarūkošais darba tirgus un krīze ir izdzēsusi cerības 51,4 tūkstošiem potenciālo darbinieku atrast darbu un licis kļūt ekonomiski neaktīviem. Tas nozīmē, ka liela daļa šo iedzīvotāju, visticamāk, spiesti stāties rindā pēc dažādu pabalstu izmaksām, kaut ir iespējamais, bet neizmantots darba spēka resurss.
Ziņas par to, ka neskatoties uz rekordaugsto bezdarba līmeni, darba devēji spiesti sastapties ar nepieciešamo darbinieku trūkumu, raisīja zināmu neticību. Taču par līdzīgām problēmām izsakās arī ASV, Vācijas, Ziemeļvalstu un citu valstu uzņēmēji, kas noteikti lielā daļā darba meklētāju raisa neizpratni. Taču arī turpmāk šāda informācijas plūsmu līdzpastāvēšana saglabāsies. Joprojām daudzi darba meklētāji izvēlēsies doties ārpus Latvijas, jo viens no galvenajiem argumentiem būs nevis darba trūkums, bet gan nepieņemams atalgojuma apmērs.
Taču lielai daļai bezdarbnieku būs aktuāla pārkvalifikācija un jaunu darbu iemaņu iegūšana. Tā kā tas ir laika un resursu ietilpīgs jautājums, valdībai būs jādomā par dažādu stimulu ieviešanu, piemēram nodokļu veidā. Tas ļautu darba devējiem paša spēkiem iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu darbinieku. Taču tā kā ne visās profesijās tas ir iespējams, šie pasākumi ir skatāmi arī caur izglītības reformu prizmu. Līdzšinējā valsts veiktie pasākumi ir vērtējami kā mazefektīvi. Tāpat bezdarba problēmas varētu risināt arī ar iedzīvotāju mobilitātes paaugstināšanu. Respektīvi, ir jāmeklē iespējas veicināt iedzīvotāju kustību un informācijas pieejamību par darba iespējām visas Latvijas teritorijā. Nereti iedzīvotāji dodas uz ārvalstīm, jo par tur notiekošo ir vairāk informācijas nekā par to, kas notiek blakus novadā.
Pēc visai blāvā bezdarba krituma pirmajā ceturksnī, otrajā ceturksnī tas varētu samazināties straujāk. Tomēr arī darba tirgus tendences ietekmēs ekonomikas atkopšanās gaita, ko pēdējā laikā bremzē augošā inflācija. Izmaksu pieaugums un stagnējošais iekšējais tirgus var būt nopietns šķērslis straujākam nodarbinātības pieaugumam. Bezdarba līmenis uz gada beigām varētu nokristies līdz 15%.