Latvijas pensionāri ne vien tuvina valsti finansiālajai katastrofai, bet ir arī elektorāts tai politiķu daļai, kas nevēlas neko mainīt, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Saprotiet mani pareizi, es neesmu vecākā gada gājuma cilvēku ienaidnieks. Es tāpat kā visi novecoju un ceru nodzīvot līdz pensijai. Taču es redzu, ka Latvija atrodas uz katastrofas sliekšņa, kuras sekas dramatisma ziņā ir pielīdzināmas Otrā Pasaules kara sekām, intervijā laikrakstam Čas atzinis Rungainis.
Viņš uzsvēris, ka saprot atsevišķu veco cilvēku nožēlojamo situāciju, ka tā esot traģēdija, ja viens pats pensionārs nevar samaksāt par dzīvokli. Taču, pēc baņķiera domām, tā esot sociāla problēma, ko vajadzētu risināt, izmantojot sociālā atbalsta mehānismu, nevis pensiju sistēmu.
Rodas paradokss – iznāk, ka mēs visi, sabiedrība, varējām nepamatoti paaugstināt pensijas, bet pamatoti samazināt tās nedrīkstam. Bet šodienas pensionāru vidū taču ir arī miljonāri, lielu māju īpašnieki. Ir pensionāri, kas saņem pat 4 000 latu mēnesī. Nezinu, ko viņi darīja darbā, bet ceru, ka kaut ko ļoti noderīgu, sacījis Rungainis.
Viņš piekrīt, ka pensionāriem principā ir jāsaņem pensijas, taču šobrīd pensiju saņēmējiem jāsaprot, ka pašreizējās pensiju sistēmas saglabāšana tuvina visas valsts katastrofu, un Latvijai šobrīd nav resursu, lai pensijas saglabātu pašreizējā līmenī.
Saprotu, ka pensionāriem ir grūti, ka viņiem ir rūgtums dvēselē. Taču viņiem ir dzīves gudrība. Domāju, viņi var saprast – nedrīkst aiziet ar domu, ka pēc mums kaut vai ūdens plūdi, piebildis baņķieris.
nu tad lai valdība saņem sevi rokās un sāk domāt, kā situāciju uzlabot, nevis pie visa vainot valsts iedzīvotājus
beidzot vienam iekšas caur puķēm pateikt – pensionāri trūkumcietēji, paņemiet tač rakučas un bariņā tinat prom un mežu. un atpakaļ nākt pat nedomājat, jo citādi valdība valsti no krīzes izvest nevarēs :D