Eiropas Parlaments (EP) marta nogalē apstiprinājis jaunus finansēšanas noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, informē EP pārstāve Signe Znotiņa-Znota.
Atjauninātie noteikumi būs spēkā no 2021. līdz 2027.gadam. Tie attieksies uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda finansējumu visos ES reģionos.
EP deputāti atbalstīja pastiprinātu ERAF – apjomīgākā Eiropas Savienības (ES) fonda – līdzekļu ieguldīšanu «gudrās izaugsmes» un «zaļās» ekonomikas projektos. Saskaņā ar noteikumu projektu reģioniem 30 – 50% ERAF līdzekļu būs jāiegulda inovāciju veicināšanā un vēl 30% – aprites ekonomikas projektos un tādās aktivitātēs, kas atbalsta klimata politikas mērķu sasniegšanu. Kohēzijas fonda finansējums arī turpmāk būtu jāiegulda vides un transporta infrastruktūras projektos.
EP deputāti uzskata, ka, piešķirot ES finansējumu, jāņem vērā Eiropas reģionu teritoriālās, ekonomiskās un sociālās atšķirības. Tāpēc finansējuma apjoms būtu nosakāms, ņemot vērā IKP uz vienu iedzīvotāju reģiona līmenī, ne valsts nacionālo kopienākumu. Deputāti arī rosina vismaz 10% ERAF finansējuma atvēlēt ilgtspējīgai pilsētattīstībai. Eiropas Komisija priekšlikums šim mērķim paredzēja 6% līdzekļu.
EP deputāti uzskata, ka ES finansējums nebūtu jāpiešķir lidostu infrastruktūras attīstībai, atkritumu savākšanai, sadzīves atkritumu apsaimniekošanai un ar fosilo kurināmo saistītiem ieguldījumiem. Izņēmums būtu projekti, kas saistīti ar energoefektivitāti un aprites ekonomikas principiem.
EP savu nostāju apstiprināja ar 475 balsīm pret 93, 53 deputātiem atturoties. Paredzams, ka sarunas par noteikumu galīgo redakciju ar ES valstu ministriem rudenī uzsāks Eiropas Parlamenta jaunā sasaukuma deputāti.