Eksperti Igaunijā vērtē, ka reputācijas grūtības, kādās nonākusi Zviedrijas vecākā banka Swedbank un kas tai jau maksājušas ap 25% akciju vērtības, ir satraucošas no akcionāru, bet ne no bankas klientu viedokļa.
Kā vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, Baltijā ietekmīgā zviedru banka – kopš varasiestādēm vairākās valstīs radušās aizdomas par tās spēju nepieļaut vērienīgu naudas atmazgāšanu – ir zaudējusi aptuveni 25% jeb sešus miljardus eiro no tās akciju vērtības. Bankas centrālais birojs šonedēļ no amata atbrīvojis Swedbank prezidenti un izpilddirektori Birgitu Bonnesenu (Birgitte Bonnesen).
Igaunijas Bankas Finanšu stabilitātes departamenta vadītājs Jāks Tērs (Jaak Tõrs) intervijā ERR sacījis šādi: «Swedbank finansiālais stāvoklis ir ļoti labs, un šī iemesla dēļ noguldītājiem tiešām nav jāuztraucas. (..) Jaunākie notikumi vairāk attiecas uz akcionāriem, un, paraugoties uz akciju cenas svārstībām pēdējās pāris nedēļās, kas tiešām ir kritusies par vairākiem desmitiem procentu – viņiem tiešām ir pamats satraukumam.»
Tikmēr ekonomists Tēns Talpseps (Tõnn Talpsepp) no Tallinas Tehnoloģiju Universitātes ir norādījis, ka, kamēr nav skaidrības par turpmākiem notikumiem ap Swedbank bažīgi, būs arī bankas klienti, noguldītāji.
«Kamēr vien plašākai sabiedrībai un akcionāriem nebūs zināms, kas vēl varētu notikt, cilvēkiem būs bažas, un tas noteikti neatstās labvēlīgu iespaidu uz akciju cenu,» komentējis ekonomists.
Bonnesenas atlaišana
Kā rakstīts paziņojumā presei, ko Swedbank vadība Zviedrijā publicējusi ceturtdien, 28.martā, tās valde ir pieņēmusi lēmumu atbrīvot speciālisti no amatiem un viņas pienākumu veikšanu uzticējusi pašreizējam kredītiestādes finanšu direktoram Andersam Karlsonam (Ander Karlsson).
«Pēdējo pāris dienu notikumi ir radījuši milzīgu spiedienu uz banku. Attiecīgi valde ir nolēmusi atbrīvot Birgitu Bonnesenu no viņas amata,» paziņojumā presei raksta bankas valdes priekšsēdētājs Larss Idermarks (Lars Idermark).
2018.gadā Bonnesena, vēl atrodoties bankas prezidentes un izpilddirektoras amatā, viesojusies Cēsīs, kur piedalījusies sarunu festivālā Lampa. Diskusijā Kam var uzticēties 21.gadsimtā? viņa runājusi par banku reputāciju un uzticēšanos kredītiestādēm.
BNN jau vēstīja, ka saskaņā ar ziņu aģentūras Reuters rīcībā esošo informāciju bankas birojā Stokholmā 27.martā kratīšanu veikusi Zviedrijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestāde. Tās mērķis bijis noskaidrot, vai banka nav pārkāpusi iekšējās vērtspapīru tirdzniecības noteikumus, iespējams, informējot bankas lielos akcionārus par Swedbank darbībai neglaimojošu žurnālistu pētījumu vēl pirms tas nonācis atklātībā.
Runa ir par Zviedrijas valsts televīzijas SVT pētniecisko žurnālistu darbu, kur secināts, ka banka Baltijā, iespējams, izmantota aizdomīgas izcelsmes naudas legalizācijai.
Swedbank savā komentārā ziņu aģentūrai Reuters norādījusi, ka tā «pilnībā sadarbojas un skaidri, pareizi un ar vislabākajiem nodomiem kontaktējas ar attiecīgām varasiestādēm».