Lai arī ar vairāk nekā piecu mēnešu kavēšanos, latviešu laikraksts Diena šonedēļ atzinis savu kļūdu – nepatiesas informācijas publicēšanu par Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Laikrakstam atzīt sabiedrību maldinošas informācijas izplatīšanu prasīja teju pusgadu, lai gan likuma ietvaros tam bija jānotiek septiņu dienu laikā.
Tikmēr cīņa notiek par kārdinošajiem sabiedriskā medija amatiem – Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vietām. LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Einārs Giels un kā valdes locekle iecelta Eva Juhņēviča. Tomēr politiskais spēks Jaunā Konservatīva partija ar šādu lēmumu nav apmierināts, piesaucot mediju neatkarības trūkumu konkursa gaitā un rezultātā.
Marta beigās pieņemts arī Rīgas budžets ar vēsturiski lielākajiem tēriņiem – 1 083,7 miljonu lieliem izdevumiem un 111 miljonu deficītu.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Atzīšanās; Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Budžets; Amats; Drošība.
ATZĪŠANĀS:
«Nav attaisnojama neobjektivitāte, neprecizitāte vai paviršība notikumu atspoguļošanā,» šādi redakcionālie uzstādījumi atrodami laikraksta Diena aprakstā. Tomēr ne tikai paviršība, bet arī nepatiesas informācijas publicēšana laikrakstā ir notikusi. Šķiet, kļūdas laikrakstam ir grūti atzīt, un tikai teju pēc pusgada Diena oficiāli atsaukusi nepatiesās ziņas, ko žurnālists Guntars Gūte bez informācijas pārbaudes, bez faktiem un, šķiet, balstoties vien uz vēlamām fantāzijām, izplatījis par Šveices advokātu Rudolfu Meroni.
Laikraksts savā atsaukumā apstiprina, ka žurnālists ir kļūdījies un avīzes publikācija nav bijusi patiesa, proti, ka Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) Meroni nav piemērojusi aizdomās turamā statusu jūlija beigās ierosinātajā kriminālprocesā.
Laikraksta redakcija atsaukusi un atvainojusies gan par virsrakstu, gan apgalvojumiem, kuros minēts, ka advokātam piemērots šāds statuss, tomēr atvainošanās nākusi teju pusgadu pēc raksta publicēšanas. Vai uz šādu kļūdu – piemērojot cilvēkam statusu kriminālprocesā – pēc labas žurnālistikas standartiem nevajadzētu reaģēt ātrāk?
Vairāk uzziniet: šeit.
BUDŽETS:
Pieņem Rīgas budžetu ar vēsturiski lielākajiem tēriņiem – 1 083,7 miljoni izdevumos un 111 miljonu deficīts
Marta beigās ar 111 miljonu eiro deficītu un plānotajiem izdevumiem 1 083,7 miljonu apmērā pieņemts Rīgas pašvaldības budžets, informē pašvaldībā.
Kopējie ieņēmumi plānoti 972,4 miljonu apmērā. No tiem 86,9 miljoni tiks pārskaitīti Finanšu izlīdzināšanas fondā, kas Rīgai atstāj 885,7 miljonus eiro.
Pašvaldības izdevumi paredzēti 1 083,7 miljonu apjomā. Budžeta deficīts veido 111 miljonus eiro jeb 11,4% no budžeta ieņēmumiem. Tas tiks segts no iepriekšējo gadu uzkrājuma. Plānots, ka pēc visu izdevumu segšanas līdzekļu atlikums 2019.gada beigās būs ne mazāks kā 12,1 miljons eiro.
Rīgas pašvaldības 2019.gada budžetā finansējuma apjoms dotācijai pilsētas sabiedriskajam transportam paredzēts 130 miljoni eiro
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
IUB aizliedz Pasažieru vilcienam slēgt līgumu ar Škoda Vagonka par elektrovilcienu piegādi
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu Škoda Vagonka par elektrovilcienu piegādi, liecina IUB publicētā informācija.
IUB izskatījis Spānijas uzņēmuma Patentes Talgo S.L. (Talgo) iesniegumu par Pasažieru vilciena rīkoto sarunu procedūru Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība.
IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā norādīts, ka Talgoiesniegumā iebildis pret Škoda Vagonka iesniegto elektroenerģijas patēriņu. Par pamatotu IUB atzinusi Talgo iesnieguma daļu, kas apšauba vai iekārtas, kas Škoda Vagonka piedāvājumā paredzētas elektroenerģijas patēriņa samazināšanai, vispār ir iekļautas attiecīgi piedāvātajā elektrovilcienā, un vai informācija par enerģijas patēriņa samazinājuma apmēru ir pamatota.
Vairāk uzziniet: šeit.
AMATS:
JKP pieprasīs anulēt Latvijas Televīzijasvaldes konkursa rezultātus
Jaunā konservatīvā partija (JKP) Saeimas Mediju politikas apakškomisijai prasīs anulēt Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa rezultātus, un aicinās izvērtēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbības likumību, izraugoties LTV valdes locekļus, paziņojusi partija.
JKP lūgs Saeimas komisijai izvērtēt NEPLP rīcības tiesiskumu un tās lēmumu LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Eināru Gielu un valdes locekļa amatā Evu Juhņēviču.
JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns pauž uzskatu, ka «tas ir drauds demokrātijai un mediju neatkarībai, ja sabiedriskās televīzijas vadībā tiek lobēti cilvēki bez pieredzes mediju darbā un ar aizdomām par politisko aizmuguri».
Vairāk uzziniet: šeit.
NOZIEGUMI:
Lietuva notiesā Padomju amatpersonas par 14 cilvēku nāvi Atmodas notikumos
Tiesa Viļņā ir notiesājusi kādreizējo Padomju Savienības aizsardzības ministru un Valsts Drošības komitejas (VDK) vadošu virsnieku par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas 1991.gadā pastrādāti Viļņā.
Asiņainie notikumi tolaik bija Padomju Savienības mēģinājums apspiest lietuviešu centienus atjaunot savu Lietuvas valstiskumu. Lietuva bija pirmā no bijušajām Padomju republikām, kura tolaik pasludināja savu neatkarību no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS), un traģiskie notikumi sekoja valstiskuma atjaunošanas deklarācijas pieņemšanai.
Ar trešdienas, 27.marta, tiesas spriedumu tiesa sodījusi bijušo PSRS aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu ar desmit gadiem cietumā un bijušo VDK virsnieku Mihailu Golovatovu uz 12 gadiem cietumā. Abi vīrieši notiesāti to neklātienē, tā vēsta amerikāņu medijs Radio Brīvā Eiropa.
Vairāk uzziniet: šeit.
KRITUMS:
Konstatē četru Rigvir zāļu sēriju neatbilstību testu rezultātiem
Konstatēta četru Rigvir zāļu sēriju neatbilstība specifikācijai atbilstoši Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) testu rezultātiem, informē Biotehnoloģiju farmācijas uzņēmums Rigvir Group.
Pretvēža medikamentu ražotāji uzsver, ka zāļu sēriju izplatīšana ir apturēta un nav konstatēts apdraudējums pacientu veselībai un drošībai. «Konstatēta nebūtiska un īstermiņa eventuāla ietekme uz terapeitisko efektivitāti nelielam zāļu daudzumam, kas ticis realizēts,» atzīst Rigvir ražotāji.
Uzņēmums arī norāda uz iepriekš medijos izskanējušajiem Lielbritānijas NIBSC laboratorijā (Medicines & Healthcare products Regulatory Agency) veikto testu rezultātiem, kas apstrīdēja medikamenta esošā vīrusa daudzumu. «Tikušas izmantotas dažādas metodes un šūnu kultūras, līdz ar ko būtu jāveic salīdzinošie izmeklējumi, lai noskaidrotu rezultātu lielo atšķirību cēloņus. Nav arī pamata apšaubīt LIC testu rezultātus, jo LIC ir WHO [World Health Organization – Pasaules Veselības organizācija] akreditēta references laboratorija ar ilggadīgu pieredzi vīrusu titrēšanā un validētu metodi,» pauž uzņēmuma pārstāvji.
Vairāk uzziniet: šeit.
PĀRMAIŅAS:
Valstij un pašvaldībām ar likumu aizliedz diskriminēt privātos uzņēmējus
Valsts un pašvaldības, ja tām ir izšķiroša ietekme kādā uzņēmējdarbības jomā, turpmāk nedrīkstēs radīt atšķirīgus konkurences apstākļus, diskriminējot privātos uzņēmējus. Tikmēr Konkurences padome uzraudzīs, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības pilda šo pienākumu.
Saeima ceturtdien, 28.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence, ziņo Saeimas Preses dienests.
«Lai gan pašvaldībām nav aizliegta uzņēmējdarbība, tomēr ir iespējamas situācijas, kad šāda darbība var kropļot konkurenci, kā arī kavēt jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. Grozījumi Konkurences likumā uzņēmējiem sniegs pārliecību, ka pašvaldībās tiek nodrošināti godīgas konkurences apstākļi,» iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs.
Vairāk uzziniet: šeit.
DROŠĪBA:
Prezidents: Iestāšanās NATO – nozīmīgākais notikums Latvijai pēc neatkarības atguves
«Latvijas iestāšanās NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācija – North Atlantic Treaty Organisation) pirms piecpadsmit gadiem bija nozīmīgākais notikums pēc neatkarības atgūšanas. Šodien mēs esam stiprāki kā jebkad iepriekš. Kopā ar mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par mūsu valsts drošību stāv arī mūsu sabiedrotie – NATO dalībvalstis,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
«Latvija kopš neatkarības atjaunošanas vēlējās nostiprināties eiroatlantiskajā vērtību un drošības telpā. Mums tas ir izdevies! Šogad atzīmējam 15 gadus, kopš kļuvām par NATO dalībvalsti. Latvija ir aktīvs un uzticams NATO sabiedrotais un pilda savus pienākumus. Kā NATO dalībvalsts Latvija piedalās lēmumu pieņemšanā visaugstākajā līmenī, un tas tieši ietekmē Latvijas drošību,» uzsvēris ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIENOŠANĀS:
Igaunijas enerģētikas uzņēmums Farmi Energia un britu-kanādiešu Moltex Energy vienojušies izpētīt, kādas ir iespējas valstī izveidot kausētā sāls kodolreaktoru kā elektrības ražošanas avotu.
Kā otrdien, 26.martā, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, Farmi Energia izpilddirektors Kalevs Kallemetss (Kalev Kallemets) uzņēmumiem ir kopīgas ambīcijas uzbūvēt pirmo šādas tehnoloģijas reaktoru, kas Igaunijā varētu nonākt ekspluatācijā 2030.gadu sākumā.
«Mums ir prieks, ka šajā vitāli svarīgajā projektā cieši sadarbosimies ar Moltex Energy. Igaunijai ir svarīgi, lai tai būtu savs tīras un lētas elektroenerģijas avots. Moltex novatoriskajām tehnoloģijām mūsu situācijā ir milzīgs potenciāls,» tā paziņojumā presei raksta Kallemetss.