Pirmā aprīļa nedēļa nesa gan komiskus, gan nebūt ne smieklīgus notikumus. Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) smiekli tagad noteikti nenāk – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) paziņojis par viņa atstādināšanu. Jā, par Rīgas domes priekšsēdētāja atstādināšanu runāja ilgi gan šīs, gan iepriekšējās valdības laikā.
Aprīļa pirmajā nedēļā noslēdzās cits ilgs process – beidzot tika pieņemts 2019.gada Latvijas valsts budžets.
1.aprīļa garā nedēļās sākumā autobusā pie AS Olainfarm durvīm ievēlēja jaunu uzņēmuma valdi. Dienu vēlāk Uzņēmumu reģistrs to arī atzina par likumīgu, un neilgi pēc tam Nasdaq Riga atjaunoja tirdzniecību ar Olainfarm akcijām. Vai mantinieču ķildas beigušās?
Tiesa, mākoņi turpina savilkties ap jaunā LTV vadītāja Eināra Giela un NEPLP galvām – kā politiķi, tā nozares eksperti apšauba sabiedriskā medija valdes iecelšanas procesu. Vai Giela sapnis par televīziju beigsies tā arī neizsapņots?
Runājot par priecīgiem notikumiem, NATO varēja no dzimšanas dienas kūkas nopūst 70 svecītes, bet pētnieki aizrautīgi sprieda – cik tad laimīgi ir latvieši.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Beigu sākums, Neizpratne, Autobusa valde, Ilgās gaidas beidzas, Labāka krēsla meklējumi, Prezidentes iejaukšanās, Jūrnieks par spiegu, Laimīgie latvieši un Lielā jubileja.
BEIGU SĀKUMS:
Ušakova ēras beigu sākums? Pūce atstādina Rīgas mēru
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piektdien, 5.aprīlī, no amata atstādinājis Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Ušakovam tiek pārmesta SIA Rīgas satiksmes kapitāldaļu turētāja pienākumu nepildīšana un normatīvo aktu pārkāpumi, kā arī pienākumu nepildīšana domes priekšsēdētaja amatā un normatīvo aktu neievērošana šajā amatā.
Vairāk uzziniet: šeit.
NEIZPRATNE:
Priede: NEPLP nespēja pamatot Giela iecelšanu ir pamats satraukumam
Publiski vērojamais Nacionālas elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) argumentu un jaunā valdes priekšsēdētāja Eināra Giela izpratnes trūkums par mediju darbu, ko šobrīd var vērot viņa publiskajos izteikumos, ir ārkārtīgi satraucoši signāli par to, ka pieņemtais lēmums nav sabiedriskās televīzijas nākotnes attīstības interesēs, uzskata Latvijas televīzijas (LTV) valdes loceklis Ivars Priede.
Jau vēstīts, ka 3.aprīlī NEPLP valdes priekšsēdētāja Dace Ķezbere tikās ar LTV augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem un redaktoriem. Priede pauž, ka arī šajā sarunā padomes vadītājai neizdevās kliedēt šaubas par Gielu.
Darbinieki norādīja, ka, iepazīstoties ar publiski pieejamo Giela dzīves gājumu jeb CV, nav ieraugāma tāda profesionālā kvalifikācija, kādu NEPLP no kandidātiem pieprasījis konkursa nolikumā. Pēc norādīšanas uz šo aspektu, NEPLP vadītāja esot paziņojusi: «Tieši tāpat kā Vienotība jūs runājat.»
Vairāk uzziniet: šeit.
AUTOBUSA VALDE:
Reģistrē 1.aprīlī autobusā pie Olainfarm ieejas iecelto padomi
Izskatot vienu no saņemtajiem pieteikumiem, Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu reģistrēt izmaiņas zāļu ražotāja AS Olainfarm valdes un padomes sastāvā.
Turpmāk Olainfarm padomi vadīs ekonomists Gundars Bērziņš, tās sastāva iecelts arī Jānis Buks, kurš būs padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Kārlis Krastiņš, Andrejs Saveļjevs un Haralds Velmers. Šādā sastāvā padomi pirmdien pie uzņēmuma ieejas novietotā mikroautobusā iecēla akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju.
Savukārt jaunieceltā padome savā pirmajā sapulcē, kas notika 1.aprīlī, uzreiz pēc jaunās padomes apstiprināšanas, lēma veikt izmaiņas Olainfarm valdē, proti, pašreizējo valdes locekli Ingu Krūkli mainīt pret Lauri Macijevski, kurš jau iepriekš bijis Olainfarm valdes loceklis.
Vairāk uzziniet: šeit.
ILGĀS GAIDAS BEIDZAS:
Saeima pieņem šā gada budžetu, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus
Saeima trešdien, 3.aprīlī, pieņēma šā gada valsts budžetu, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus budžeta likumam.
Budžetu atbalstīja 59 parlamentārieši, pret balsoja 34 deputāti. Budžetu atbalstīja koalīcijas deputāti, bet pret balsoja opozīcija, kā arī KPV LV iekšējie opozicionāri – Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Savukārt Janīna Jalinska (ZZS) balsojumā nepiedalījās.
Diskusijas par budžetu un 14 saistīto likumu grozījumiem noritēja visu dienu – Saeimas sēde ilga aptuveni desmit stundas kopā ar pārtraukumiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
LABĀKA KRĒSLA MEKLĒJUMI:
Atkāpsies Tallinas mērs Āss
Lēmumu atkāpties no Igaunijas galvaspilsētas vadītāja amata pieņēmis Tāvi Āss (Taavi Aas), lai dotos strādāt Igaunijas parlamentā.
Trešdien, 3.aprīlī, par Tallinas pilsētas pašvaldības vadītāja lēmumu vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Āss, kurš pārstāv galvaspilsētas ilggadējo vadošo politisko spēku Centra partiju, Igaunijas Rīgikogu vēlēšanās, kas notika martā, ieguva parlamenta deputāta mandātu. 3.marta vēlēšanās viņš saņēma kopumā 3 931 balsi.
Vairāk uzziniet: šeit.
PREZIDENTES IEJAUKŠANĀS:
Igaunijā valdību veidot uztic Kallasai un Reformu partijai
Nākamās Igaunijas valdības veidošana piektdien uzticēta Kajai Kallasai (Kaja Kallas), kura vada parlamenta vēlēšanās uzvarējušo Reformu partiju. Tāds bijis Igaunijas prezidentes lēmums, kaut arī lielākos pūliņus izveidot koalīciju līdz šim izrādījusi Centra partija.
Kā vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) piektdien, 5.aprīlī, paziņojusi, ka iespēja izveidot valdību pienākas tās partijas līderim, kura 3.marta vēlēšanās ir izcīnījusi visvairāk deputātu mandātu.
Pēc Kaljulaidas paustā, šī uzvara prasa dot iespēju Kallasai pretendēt uz valdības vadītāja amatu un izteikt savu redzējumu par Igaunijas attīstību nākotnē.
Vairāk uzziniet: šeit.
JŪRNIEKS PAR SPIEGU:
7 gadi cietumā – Lietuvā par spiegošanu Krievijas labā notiesā jūrnieku
Tiesa Lietuvā piespriedusi kādam jūrniekam, Lietuvas pilsonim, septiņu gadu cietumsodu par spiegošanu Krievijas labā.
Kā vēsta amerikāņu medijs Radio Brīvā Eiropa, trešdien, 3.aprīlī, Klaipēdas apgabaltiesa paziņojusi, ka Lietuvas pilsonis laika posmā no 2015. līdz 2017.gadam nodevis Krievijas specdienestiem klasificētu informāciju. Tā bijusi par svarīgiem objektiem stratēģiskajā Klaipēdas ostā un par citu infrastruktūru.
Vairāk uzziniet: šeit.
LAIMĪGIE LATVIEŠI:
Pērn ar savu dzīvi ļoti apmierināti bija 15% Latvijas iedzīvotāju
Ar savu dzīvi ļoti apmierināti pērnajā gadā bija 15,3% Latvijas iedzīvotāju, vidēji apmierināti – 58,3%, savukārt neapmierināti – 26,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati. Iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem apmierinātību ar savu dzīvi vērtēja vidēji ar 6,7 ballēm no 10.
Visaugstākā apmierinātība ar dzīvi ir jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (7,5 balles), savukārt, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, apmierinātība sarūk (6,1 balle senioriem vecumā pēc 75 gadiem). Ja katrs ceturtais jaunietis (25,3%) sniedza augstāko apmierinātības vērtējumu (9 vai 10 balles), tad tikai katrs desmitais (9,9%) seniors pēc 75 gadiem sniedza šādu atbildi.
Vairāk uzziniet: šeit.
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss šogad sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni, liecina pētījumu aģentūras SKDS aptaujas dati.
Šogad janvārī iedzīvotājiem ticis vaicāts, vai kopumā viņi jūtas laimīgi. Laimes indekss rēķināts, balstoties uz atbildēm četru punktu skalā – laimīgs, drīzāk laimīgs, drīzāk nelaimīgs, nelaimīgs. Atbilžu procentuālās vērtības summētas, pirms tam tām piešķirot dažādus īpatsvarus.
Vairāk uzziniet: šeit.
LIELĀ JUBILEJA:
Vašingtonā atzīmē NATO 70 gadu jubileju
1949.gada 4.aprīlī ASV galvaspilsētā vēsturiskajā zālē divpadsmit valstis parakstīja NATO dibināšanas līgumu. 2019.gada 4.aprīlī aprit 70 gadu kopš šī notikuma, un tam par godu Vašingtonā norisinājusies NATO ārlietu ministru sanāksme.
NATO (The North Atlantic Treaty Organization) ir starpvaldību organizācija, kurā tās dalībvalstis saglabā pilnīgu suverenitāti un neatkarību. Šobrīd organizācijā ir 29 dalībvalstis: Albānija, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Islande, Kanāda, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Turcija, Ungārija un Vācija.