Līdz ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pieņemšanu saknē tiktu nocirsta virkne ar sabiedrisko mediju pārvaldību saistītu problēmjautājumu, pauž Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji.
«Viena no KM prioritātēm ir spēcīgi un neatkarīgi sabiedriskie mediji, kam jābūt mūsu informatīvās telpas drošības pamatam. Tāpēc aicinu pabeigt 2016.gadā iesākto sabiedrisko mediju pārvaldības reformu un pieņemt jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu iespējami īsā laikā, lai jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varētu uzsākt darbu 2020.gadā,» uzsver kultūras ministre Dace Melbārde (VL–TB/LNNK), norādot, ka «būtiski turpināt arī citas iesāktās strukturālās izmaiņas, nodrošinot sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2021.gada un palielinot sabiedrisko mediju finansējumu, piesaistot to IKP».
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā paredzēts nošķirt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kā regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas un izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Likumā tiks noteikti sabiedrisko mediju pārvaldības, uzraudzības, finansēšanas, sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un citi jautājumi. Likumprojekts pārņemts no 12.Saeimas, tas ir atbalstīts pirmajā lasījumā, ieinteresētās puses ir iesniegušas priekšlikumus uz otro lasījumu. Patlaban Saeimā Mediju politikas apakškomisijā notiek darbs pie jaunā regulējuma atslēgas jautājumiem, skaidro KM.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, veicināt to darbības kvalitātes uzlabošanos, nostiprināt sabiedrisko mediju nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas funkcionēšanā, vārda brīvības īstenošanā, latviešu valodas un nacionālās kultūras kopšanā un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā, informē ministrijā.
Tāpat, lai nodrošinātu sabiedrības un žurnālistu uzticēšanos nākamajiem sabiedrisko mediju valdes atlases konkursiem, KM rosina pieņemt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Grozījumos jānosaka stingrākas sabiedrisko mediju valdes locekļiem izvirzāmās prasības un jāparedz skaidrāka to atlases procedūra, kā obligātu kritēriju nosakot zināšanas un izpratni par mediju nozari.
Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību, KM piedāvā paredzēt, ka sabiedrisko mediju valdes locekļu nominācijas komisijā ar balsstiesībām darbojas NEPLP un neatkarīgo ekspertu pārstāvji, nodrošinot žurnālistikas, mediju, personālvadības un uzņēmumu pārvaldības jomu pārstāvniecību. Prasībās valdes locekļiem kā obligāts priekšnoteikums paredzama iepriekšēja pieredze padomes, valdes vai augstākā līmeņa vadītāja amatā, kur iepriekšēja pieredze mediju jomā tiek uzskatīta par priekšrocību. Kā obligātas prasības nosakāmas arī zināšanas un izpratne par mediju nozari, īpaši par sabiedrisko mediju lomu, kā arī zināšanas un izpratne par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.
«KM konsekventi ir iestājusies par nepieciešamību nodrošināt atklātību konkursa pēdējā kārtā, lai sabiedrībai ir iespēja vērtēt un uzklausīt sabiedrisko mediju potenciālos vadītājus. Tāpēc piedāvājam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā skaidri noteikt, ka konkursa pēdējā kārta ir atklāta un NEPLP organizē publisku valdes kandidātu un ieinteresētās sabiedrības diskusiju. KM rosina arī paredzēt kritērijus un procedūru, kuras ceļā iespējama valdes atsaukšana, tādējādi panākot, ka valdi iespējams atlaist tikai uz izsvērtu argumentu pamata, informē ministrija.
BNN jau vēstīja, ka pēdējo nedēļu laikā starp sabiedriskajiem medijiem un NEPLP izveidojusies spriedze par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu konkursa rezultātiem.
Kā ziņots, NEPLP marta nogalē nolēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja Olainfarm mārketinga tirgus datu analītiķi Gielu, savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Abiem izraudzītajiem nav darba pieredzes mediju jomā.
Juhņēviča 8.aprīlī paziņoja, ka atsakās no LTV valdes locekļa amata. Tajā pašā dienā atkāpties lēma arī Giels, vēstīja Latvijas Radio.
LŽA jau iepriekš aicinājusi NEPLP atcelt lēmumu par LTV valdes locekļu apstiprināšanu un izsludināt atkārtotu konkursu. «Izraudzītajam valdes priekšsēdētājam nav nekādas vērā ņemamas vadības pieredzes, bet par satura attīstību atbildīgajai valdes loceklei nav pieredzes mediju darbā, ko pati padome iepriekš atzina par noteikti nepieciešamu,» pauda asociācijā.
Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka Mediju politikas apakškomisijai prasīs anulēt LTV valdes konkursa rezultātus, kā arī aicinās izvērtēt NEPLP darbības likumību, izraugoties LTV valdes locekļus. KPV LV izteikusi nosodījumu Ķezberes paustajam, ka Eva Juhņēviča būtu spēcīga LTV vadītāja, taču par viņu nebalsoja, jo «ir sieviete, kurai būtu pakļauti divi vīrieši». NEPLP vadītājai lūgts atvainoties. Savukārt Jaunā Vienotība paziņoja, ka NEPLP rīkotajā LTV valdes konkursā saskatāms likuma pārkāpums. Citi politiķi gan norādījuši, ka Saeimai nav tiesību lemt par LTV valdes konkursa rezultātiem.
Tikmēr NEPLP valdes priekšsēdēja Dace Ķezbere pavēstījusi, ka politiķi var paust savas domas, taču NEPLP neatkāpsies no sava lēmuma par LTV vadības izvēli.