Darba aizsardzības jomā vissliktākā situācija ir mazajos, nesen nodibinātajos uzņēmumos, secinājusi Valsts darba inspekcija, kas šī gada aprīlī veica zvejniecības, zivju pārstrādes un konservēšanas uzņēmumu, kā arī konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanas uzņēmumu preventīvo pārbaudi.
Kopumā apsekojot 155 uzņēmumus, konstatēti 762 lielāki un mazāki darba aizsardzības pārkāpumi, par kuriem piemēroti 8 administratīvie sodi – 3 brīdinājumi un 5 naudas sodi ar kopējo summu 2 650 lati.
Administratīvie sodi tika piemēroti par darba vietā notikušu nelaimes gadījumu slēpšanu, par nereģistrētu personu nodarbināšanu, instruktāžas neveikšanu un obligātās veselības pārbaudes neveikšanu nodarbinātajiem, kā arī par darba vides riska novērtējuma neveikšanu uzņēmumā. Tika izsniegti arī divi brīdinājumi par objekta darbības apturēšanu – iekārtām nebija norobežotas kustīgās daļas, kas apdraudēja darbinieku drošību.
Salīdzinot darba aizsardzības situāciju zvejniecības, zivju pārstrādes un konservēšanas nozares uzņēmumos un konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanas uzņēmumos, nākas secināt, ka darba aizsardzības prasības zvejniecības nozarē tiek ievērotas sliktāk kā konditorejas uzņēmumos. To var izskaidrot arī tādējādi, ka zvejniecības, zivju pārstrādes un konservēšanas uzņēmumos šāda veida preventīvās pārbaudes tika veiktas pirmo reizi.
Vissliktākā situācija darba aizsardzībā ir mazajos uzņēmumos, kuri ir nesen nodibināti. Tajos attieksme pret darba aizsardzības jautājumiem bieži vien ir formāla, uzņēmumu vadītāji neizprot nepieciešamību veikt darba vides risku novērtējumu un ieviest darba aizsardzības pasākumus.
Darba inspekcija norāda, ka darba vides risku nenovērtēšana, darbinieku neinstruēšana, individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana, kā arī citu darba drošības prasību neievērošana, ir galvenais nelaimes gadījumu cēlonis darba vietās.
Tā zvejniecības nozarē nelaimes gadījumu ir 2-4 reizes lielāks, nekā vidēji visos citos ES rūpniecības sektoros. Galvenokārt nelaimes gadījumi ir saistīti ar pārkrišanu pār bortu, kritieniem sapinoties tīklos, kā arī sitieniem ar kustīgiem objektiem (piem., zvejas rīkiem) zvejas tīklu ievilkšanas laikā. Savukārt pārtikas produktu ražošanas uzņēmumos notikušie nelaimes gadījumi darbā Latvijā ieņem trešo vietu starp visiem apstrādes rūpniecības nozarē notikušajiem nelaimes gadījumiem. Tie galvenokārt ir saistīti ar savainojumiem no asa darba aprīkojuma, fiziskām pārslodzēm (piespiedu darba pozām, smagumu celšanu un pārvietošanu u.c.) un paslīdēšanu uz mitras, slidenas grīdas.
nesen dibinātiem uzņņēmumiem nav naudas un laika nodarboties ar darba aizsardzību, ir daudz citu problēmu, kas jāatrisina
Bieži pārbaudes tiek veiktas, lai pildītu plānu – savu kasi un valsts kasi papildus, bet rodas pretrunas par uzņemējdarbības iespējām Latvijā. Līdz ar to neviens nevēlas atvērt un darboties, bet uzskata braukt strādāt citur, jo tur tiek izteikts aizrādījumi vairāk kārt ik gadu un palīdz atrisināt problēmas no valsts līdzekļiem. Jo uzņēmējs taču maksā nodokļus un veicina vides attīstību.
Kad Latvijas ierēdņi – kontroles institūcijas un likumdevēji sāk darīt valsts attīstības labā ? Būtu labi, ka sniegtu presei atbildi.