«Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo,» komentē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 17.aprīlī, izsludināja grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī 2.maijā. Tas nozīmē, ka jau no 4.novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to tika lemts trešdien, 17.aprīlī, izveidotās būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē, atzīmē Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā.
Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.
«Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos. Šis ir vēsturisks brīdis būvniecības nozarei, jo esam pirmā nozare, kura izmanto likumā noteiktās tiesības pašai lemt par tās attīstībai svarīgiem jautājumiem,» norāda Fromane.
Būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā būvuzņēmēju parakstu vākšana tika uzsākta 2018.gada 10.maijā. Paralēli Saeimā tika skatīts grozījums Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Šie grozījumi ir priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanos varētu publicēt Latvijas Vēstnesī un tā stātos spēkā.
Pēc tam, kad iepriekšējā Saeima minēto grozījumu apstiprināja, Valsts prezidents to atgrieza otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti grozījums nu jau jaunievēlētajā Saeimā tika apstiprināts šā gada 28.martā. Grozījums pieņemts ar precizējumu, ka nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākajai nekā valstī noteiktajai.
Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecībasnozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā.