Tuvākajos gados ir iecerēts veikt zivju paviljona rekonstrukciju. Rekonstrukcijas laikā zivju paviljona tiks pārcelts uz piena paviljonu. Pēc zivju paviljona atjaunošanas uzsāks piena paviljona pilna rekonstrukciju, par Rīgas Centrāltirgus atjaunošanas plāniem informē Rīgas domē.
Tāpat Centrāltirgū plānots paplašināt arī autostāvvietu skaitu. Teritorijā esošo Spīķeru ielu pārveidos par tirdzniecības un gājēju ielu, kā arī uzlabos drošības sistēmu un atjaunos labierīcību telpas.
Būvdarbu gaitā tiks rekonstruēta kanālmalas teritorija no Maskavas ielas līdz Prāgas ielai jeb no gaļas līdz zivju paviljonam. Izremontēs tramvaja ceļus un autostāvvietas, piegādes zonu pie kanāla nosegs ar terasi, ierīkos promenādi, veloceliņus, piestātni tūristu kuģīšiem. Tiks izveidots arī sava veida muzejs – interaktīva ekspozīcija par tirgus vēsturi, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kā arī ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā, atzīmē domē.
Savukārt pagrabu pārbūve ļaus ievērojami palielināt noliktavu un tirdzniecības platības. Tiks izremontēti slavenie tirgus pagrabi, kas savieno, piemēram, sakņu, gastronomijas, piena un gaļas paviljonu. Pagrabos atjaunos elektroinstalāciju un liftus, uzstādīs ugunsdrošības signalizāciju, ugunsdzēšanas sistēmu un aprīkojumu nepieciešamās temperatūras uzturēšanai.
AS Rīgas Centrāltirgus teritorija ir 7,2 hektāru liela un tajā darbojas pieci vēsturiski paviljoni ar kopējo platību 15 tūkstoši kvadrātmetru. Dārzeņu, piena, gaļas, zivju un gastronomijas paviljonos ir apmēram 300 tirdzniecības vietas. Ik dienu tirgu apmeklē no 60 līdz 100 tūkstošiem cilvēku.
Pēdējo divu gadu laikā ir veikta gastronomijas paviljona pilna rekonstrukcija, gaļas paviljonā ir uzstādītas jaunas vitrīnas. Tirgū ir atdzīvināta arī gadatirgu tradīcija un izveidots pirmais Baltijā Gastro tirgus.
Rīgas Centrāltirgus uzdevumā nekustamā īpašuma jomas uzņēmuma SIA Colliers International Advisors ir izstrādājis arī Vidzemes tirgus teritorijas atjaunošanas vīziju, kā arī plānu kā piesaistīt finansējumu šīs vīzijas realizācijai.
Uzņēmuma pārstāvis Jānis Ozols informēja, ka izstrādājot attīstības koncepciju, eksperti veikuši teritorijas arhitektonisko izpēti un tehnisko apsekošanu, kā arī ņēmuši vērā pasaules praksi, attīstot līdzīgas teritorijas pilsētās.
Uzņēmuma izstrādātā vīzija paredz, ka Vidzemes tirgus Piena paviljons saglabās savu funkciju un arī nākotnē tur varēs tirgoties mājražotāji. Savukārt pašreizējā Gaļas paviljonā vietā ir iespēja veidot Gastro tirgu. Starp paviljoniem arhitekti piedāvā veidot āra tirdzniecības ielu, kurā tirgotos amatnieki, mājražotāji un citi vietējo produktu ražotāji. Teritorijā, kura atrodas vistuvāk Brīvības ielas 90 ēkai būtu iespēja labiekārtot teritoriju ar rotaļu un sporta iekārtām bērniem. Tirgus teritorijā būs arī laukums publiskiem pasākumiem. Savukārt ēkā, kas atrodas Tērbatas ielas pusē varētu veidot kā dažādu biroju telpas.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments deputātus iepazīstināja ar Rīgas Centrāltirgus revitalizācija – kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošana un Rīgas Centrāltirgus revitalizācija – pazemes pagrabu pārbūve uzņēmējdarbības veicināšanai. Abus projektus īsteno Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, un tos plānots realizēt līdz 2022.gadam.
Tuvāko nedēļu laikā AS Rīgas Centrāltirgus valde izvērtēs uzņēmuma izstrādātos priekšlikumus un lems, kurš no potenciāliem Vidzemes tirgus finansējuma piesaistes variantiem būtu labākais, lai uzsāktu Vidzemes tirgus atjaunošanu.
Jau ziņots, ka 2018.gada vasarā Rīgas dome pieņēma lēmumu par Vidzemes tirgus ieguldīšanu Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā, lai īstenotu tirgus pilnīgu atjaunošanu.