Teju katrs trešais ir saņēmis kompensāciju par sev nodarītu kaitējumu veselībai

Vairāk nekā pusei iedzīvotāju (73%) kādreiz ir nodarīts kaitējums to mantai vai veselībai, taču par zaudējumiem kompensāciju saņēmusi aptuveni trešdaļa (31%) aptaujāto, liecina Gjensidige Latvija veiktā aptauja.

Tajā pat laikā iedzīvotājiem ir nepilnīga izpratne par civiltiesisko atbildību un apdrošināšanu, jo trūkst informācijas par to, kā var pieteikt kompensāciju un kādos gadījumos to ir iespēja darīt.

Neskatoties uz to, ka cilvēki apzinās savas tiesības saņemt kompensāciju par tiem nodarītu kaitējumu, vairums (69%) tomēr nesteidz to pieteikt.

«Iemesli, kādēļ cilvēki nepiesaka kompensāciju var būt dažādi. Nodarītais kaitējums var nešķist pietiekami būtisks, cilvēkiem var nebūt izpratnes par to, kā rīkoties un kam pieteikt kompensāciju vai gluži vienkārši nav bijuši informēti, ka kompensāciju par zaudējumiem vispār ir iespējams pieprasīt,» stāsta Gjensidige Latvija civiltiesiskās apdrošināšanas nodaļas vadītāja Madara Leimane.

Viņa uzsver, ka cilvēkiem pietrūkstot informācijas par to, kādos gadījumos ir iespējams pieprasīt kompensāciju no vainīgās puses, kā rezultātā tie cieš zaudējumus. Vislielākā izpratne par civiltiesisko atbildību ir īpašuma apdrošināšanas un OCTA kontekstā, taču, domājot par tādām ikdienišķām situācijām, kā bērnu un mājdzīvnieku nodarītais kaitējums citu īpašumam vai personīgi negadījumi uz ielas, tās netiek uzskatītas par situācijām, kurās ir iespējams pieprasīt kompensāciju. «Cilvēki bieži nevēlas veidot konflikta situācijas, īpaši ar pazīstamiem cilvēkiem, tādēļ, ja to vainas dēļ tiek nodarīts kaitējums viņu mantai vai veselībai, vairumā gadījumu tie vienkārši samierinās,» skaidro Leimane.

Gjensidige Latvija aptauja liecina, ka 72% iedzīvotāju zina, ka no viņiem var pieprasīt zaudējumu segšanu, ja kādam tādi radušies, taču savu civiltiesisko atbildību apdrošinājuši ir vien 15%.

«Civiltiesiskā apdrošināšana privātpersonu segmentā attīstās lēnām, bet stabili. Latvijas iedzīvotāji ar situācijām, kad tiem tiek pieprasīts segt zaudējumus par nodarītu kaitējumu, nesaskaras bieži, taču tas nenozīmē, ka šādu gadījumu nav. Ziemā cilvēki paslīd uz nenotīrītām ietvēm, tiem uzkrīt sniegs uz galvas, jo jumti nav tīrīti vai ciemojoties bērni sabojā kāda mantu – situāciju ir daudz un tās notiek katru dienu. Pat ja vainīgai pusei nav civiltiesiskā apdrošināšana, cietušais drīkst un tam ir jāvēršas pret vainīgo un jāpieprasa segt zaudējumus,» uzsver Gjensidige Latvija eksperte.

Aptaujā atklājās, ka cilvēki nav pārliecināti par to, cik mēnesī tiem izmaksā apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Vairāk nekā trešdaļa (35%) aptaujāto atzīst, ka nezina, cik tā maksā, taču katrs ceturtais uzskata, ka cena ir vismaz 11 eiro mēnesī. Vien 11% aptaujāto ir informēti par reālo civiltiesiskās apdrošināšanas cenu, norādot, ka tā ir ap diviem eiro mēnesī, kas gada griezumā ir vidēji līdz 30 eiro.

Eksperti uzsver, ka gadījumā, ja cilvēkam ir nodarīti zaudējumi citu vainas dēļ, vispirms ir jānovērtē situācija un jādara viss iespējamais, lai mazinātu notikuma negatīvās sekas. Cietušais nedrīkst pamest negadījuma vietu un, ja ir nodarīts kaitējums veselībai, jāizsauc ātrā palīdzība. Par notikušo ir jāziņo policijai, bet negadījuma vieta jānofotografē, ieskaitot ēku, pie kuras noticis negadījums. Ja situācijai ir liecinieki, vienmēr jāpiefiksē liecinieku vārdi un telefona numurs.