Var saprast, kādēļ Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlas apturēt administratīvi teritoriālo reformu (ATR) – kad tā tiks īstenota, ZZS var zaudēt savu pārākumu vietējās varās, jo lielākos novados būs arī lielāka deputātu pārstāvniecība, un līdz ar to daudz mazāka iespēja savējo pulciņā «bīdīt lietas», raksta reģionālais laikraksts Ventspilnieks.
Medijs norāda, ka Latvijas Zaļā partija (LZP) visiem spēkiem cenšas «torpedēt» ATR, saucot to par «valsts pārvaldi diskreditējošu» un runājot par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju.
«ZZS, kurā ietilpst LZP, 2009.gadā uzsāktās reformas tālāku īstenošanu bremzējusi jau visus iepriekšējos gadus, un arī tagad turpina rosīgi gatavot «nepadošanās plānu». Tiesa, izskatās, ka zaļzemniekiem primārās nav pašvaldību intereses, bet gan pašu politiskās dividendes un ietekme reģionos,» komentē Ventspilnieks.
Kopš 26 rajonu un 522 vietējo pašvaldību vietā administratīvi teritoriālās reformas ceļā iegūtas deviņas republikas pilsētas un 110 novadi, ir pagājuši desmit gadi, bet tālāki būtiski soļi vietvaru reorganizēšanā tā arī nav sperti, pat neraugoties uz Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam noteikto pienākumu pilnveidot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu.
Patvaldniekiem reforma neder
Pašvaldību vēlēšanās ZZS kopumā ieguva 157 deputātu vietas, LZS – 146, LZP – 82. Šo partiju deputāti pārstāvēti arī partiju apvienībās. ZZS un tās dalīborganizācijām LZS un LZP kopumā ir 44 pašvaldību vadītāji no 118 priekšsēžiem. Savukārt ZZS sadarbības partneriem – partijai Latvijai un Ventspilij ir deviņi deputāti Ventspils pilsētas domē, Liepājas partijai – sešas vietas Liepājas domē.
«Nav brīnums, ka šīm partijām ATR nu nekādi nepatīk un, jādomā, nepatiks ne pie kādiem apstākļiem,» komentē Ventspilnieks, un atzīmē, ka daudziem līdzšinējiem pašvaldību vadītājiem, deputātiem un administratīvajiem darbiniekiem īpaši netīkami šķiet plāni par reformas gadījumā gaidāmo administratīvā aparāta samazināšanu, un tā rezultātā ietaupītajiem līdz 120 miljoniem eiro, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem.
ZZS: Būtu vieta valdībā, atbalstītu
Jau Valda Dombrovska (JV) valdības deklarācijā bija norādīts: «Turpināsim valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu. [..]»
Savukārt Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijā bija vīzija par sadarbības teritoriju veidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, atzīmē Ventspilnieks.
Toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izstrādāja projektu par 29 sadarbības teritoriju ieviešanu, bet Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kuras priekšgalā ir ZZS biedrs Gints Kaminiskis, projektu nokritizēja, sakot, ka «teritorijas sadalītas nepamatoti, bez dziļākas izpētes un loģikas».
«Retorika būtībā tā pati, kas tagad, runājot par Pūces piedāvāto reģionālās reformas variantu,» atzīmē medijs.
«Tā ir bezjēdzīga lieta un ministrs Kaspars Gerhards labi zina, ka ZZS par to nebalsos,» izteicās toreizējais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Ventspilnieks norāda, ka «uz šī fona jo interesantāks šķiet ZZS valdes priekšsēdētāja Armanda Krauzes īsi pēc 13.Saeimas vēlēšanām pēc tikšanās ar Attīstībai/Par! pārstāvjiem paustais – Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama un, ja ZZS rastu vietu nākamajā valdībā, atbalstītu tās īstenošanu.»
«Šādu viedokļa maiņu citādāk kā par sīku politisko šantāžu nenosauksi,» komentē medijs.
Kāda ir esošā situācija?
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome uzskata – viens no reformas galvenajiem uzdevumiem ir būtiski mazināt Pašvaldību izlīdzināšanas fonda ietekmi, mainot gan pašreizējos pašvaldību finansēšanas principus, gan radot citus instrumentus ienākumu piesaistei, gan arī ceļot izdevumu un funkciju efektivitāti. LTRK arī uzskata, ka ATR ietvaros nepieciešams realizēt arī citas reformas, kur radušās problēmas saistībā ar līdzšinējo reģionālo dalījumu – imigrāciju, ceļu tīklu un transporta sistēmu, vispārējās un profesionālās izglītības tīklu.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem šobrīd administratīvās izmaksas pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju; no pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām; vien 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju; tikai 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas miljona eiro apmērā; tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai; lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās.
Tas norāda uz acīmredzamu daudzu pašvaldību iedzīvotāju diskrimināciju, un VARAM vēlas šo netaisnību beigt, skaidro Ventspilnieks.
Ko paredz reforma un ko iegūs iedzīvotāji?
VARAM ieskatā lielāku novadu izveidošana, kur pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi, ļaus veiksmīgāk sekmēt attīstību reģionos. Cita starpā tas ļautu izveidot arī racionālāku skolu tīklu, kas, savukārt, dotu iespēju nodrošināt augstāku atalgojumu skolotājiem.
Saskaņā ar Pūces teikto, pašvaldību reformas mērķis ir novērst netaisnību, ka cilvēki tiek diskriminēti pēc to dzīvesvietas.
«Bez spēcīgiem attīstības centriem nav līdzsvarotas reģionālās attīstības; bez pietiekamas nodokļu ieņēmumu bāzes nav kvalitatīvu pakalpojumu izglītībā un sociālajā aprūpē; bez infrastruktūras nav privāto investīciju un konkurētspējīga atalgojuma. Mans mērķis, īstenojot pašvaldību reformu, ir nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam – neatkarīgi no viņa dzīvesvietas – saņemt labus pašvaldības pakalpojumus,» tā Pūce.
Ministrs arī norāda, ka, nosakot jauno novadu robežas, tiks ņemts vērā kā iedzīvotāju skaits noteiktu pakalpojumu nodrošināšanai, tā arī attālums no tālākās vietas attiecīgajā novadā līdz potenciālajam novada centram pakalpojuma saņemšanai. Vairumā gadījumu nokļūšanai novada centrā iedzīvotājiem būšot nepieciešamas 20 līdz 30 minūtes, retos gadījumos maksimālais ceļā pavadāmais laiks varētu būt līdz 50 minūtēm.
Ventspilnieks gan paredz, ka šie jautājumi neiztiks bez asām diskusijām, «vēl jo vairāk tādēļ, ka daudzas pašvaldības pret ierastās kārtības maiņu asi iebilst.»
Piemēram, VARAM 25.aprīlī apturējusi Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai. Ministrija norāda, ka vietvaras lēmums ir pretrunā ar likumu Par pašvaldībām, kas pašvaldības var organizēt, piemēram, publisko apspriešanu, bet tikai par pašas pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.
«Arī uzdotais jautājums «Vai Jūs esat par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju?» rada maldinošu iespaidu, ka iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par administratīvi teritoriālo reformu. Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus,» norāda ministrija.
Jāatzīmē, ka likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama reforma jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā līdz 1.decembrim.