Lielākajai daļai – 87% mājokļu kredīta ņēmēju uzkrājumi nepārsniedz 300 latus, bet 4% tie ir no 300 līdz 600 latiem, kas nozīmē, ka aptuveni 90% kredītņēmēju uzkrājumi nepārsniedz vienu vidējo mēnešalgu.
Ziemeļvalstīs ir ierasta prakse veidot uzkrājumus vismaz sešu mēnešalgu apjomā, un tas nozīmē, ka Latvijā situācija ir slikta, norāda Nordea bankas valdes locekle Jana Strogonova.
Bankas veiktie pētījumi liecina, ka cilvēki atliek savus plānus par mājokļa iegādi tāpēc, ka jūtas nedroši par saviem ienākumiem, bet nedrošību rada tas, ka nav finanšu uzkrājumu vai arī tie ir ļoti nelieli. Ir skaidrs, ka Latvijas iedzīvotājiem nav ieraduma veidot uzkrājumus, tāpēc viņi ir jāizglīto, kā veidot savu finansiālo stabilitāti un drošību, skaidroja Strogonova.
Viņa piebilda, ka 74% no visiem bankas klientiem uzkrājumus neveido vispār. Mazliet apzinīgāki esot mājokļu kredītu ņēmēji, no kuriem uzkrājumus vispār neveido 40%, taču lielākajai daļai uzkrājumus veidojošo tie ir nelieli, bet 69% no uzkrājumus veidojošajiem tos papildina neregulāri.
Finanšu stabilitāti nodrošina uzkrājumi vismaz trīs līdz sešu mēneša ienākumu apmērā, bet lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tas ir nesasniedzams sapnis. Tomēr veidot savu drošības spilvenu un uzkrāt var sākt arī ar nelielām naudas summām, katru mēnesi uzkrājumiem atliekot vismaz piecus vai desmit latus, sacīja Strogonova.
Lai veicinātu kredītņēmēju uzkrāšanas paradumus, banka sākusi piedāvāt jaunu pakalpojumu – hipotekāro kredītu ar uzkrājumu, sacīja Strogonova. Tā būs iespēja kredītņēmējiem komisijas maksu par kredīta noformēšanu jeb 1% no aizdevuma summas iemaksāt klienta krājkontā ar nosacījumu, ka turpmākā gada laikā klients katru mēnesi papildina krājkontu ar vismaz 30 latiem.
Nordea banka šī gada četros mēnešos ir izsniegusi mājokļu kredītus 15 miljonu latu apmērā 305 mājsaimniecībām, kas ir par 10% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā laika periodā.