Aizvadītajā nedēļā Latvijā skaļākais paziņojums nācis no satiksmes ministra Tāļa Linkaita: «Latvijas dzelzceļa (LDz) pašreizējai vadībai nevar uzticēties.» Uzņēmumu tur aizdomās par korupciju un shēmošanu. Tikmēr pats LDz rīkotajā preses konferencē nespēj pilnvērtīgi argumentēt, kādēļ Linkaita pārmetumi nav patiesi un novirzās no tēmas, tādējādi radot aizdomas, ka valde tik tiešām baidās tikt «diskvalificēta».
Tikmēr lietuvieši gatavojas doties pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu nākamo Lietuvas Valsts prezidentu.
Savukart Igaunijā cenšas noskaidrot – populārākos politiskos spēkus, kas varētu ieņemt vietu nākamajā Eiropas Parlamentā.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kuri aptver tādas tēmas kā Paziņojums, Pārliecība, Cīņa, Kaitējums, Bailes, Aptauja, Taisnība.
PAZIŅOJUMS:
Linkaits: Latvijas dzelzceļa vadībai nevar uzticēties
Latvijas dzelzceļa (LDz) pašreizējai vadībai nevar uzticēties, tā neizprot Eiropas Komisijas regulas brīvam tirgum. Jo vairāk – pastāv aizdomas par korupciju un shēmošanu uzņēmumā, tā preses konferencē otrdien, 7.maijā, sacījis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Bargākā kritika par «necaurspīdīgām darbībām» izteikta VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājam un prezidentam Edvīnam Bērziņam, valdes loceklim un viceprezidentam Aivaram Strakšam un valdes loceklim, viceprezidentam Ainim Stūrmanim.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
Valsts prezidenta amatam tiks virzīts tiesībsargs Jansons
Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, informē LZS un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Viņš piebilda, ka Jansons ir piekritis kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni.
Par pašreizējā tiesībsarga kandidatūru ir notikušas konsultācijas ar apvienību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, un paredzams, ka viņš būs ZZS virzīts kandidāts, norādīja politiķis. Savs lēmums šajā jautājumā vēl būs jāpieņem apvienībā esošajai Latvijas Zaļajai partijai (LZP), piebilda LZS vadītājs.
Tikmēr KPV LV «opozīcija» prezidenta amatam virzīs Šmitu.
Savukārt koalīcijas deputāti oficiāli izvirza Egila Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam.
Vairāk uzziniet: šeit.
PĀRLIECĪBA:
Ventspils opozīcijas deputāti pēc tikšanās ar Pūci lemj atjaunot darbu domes sēdēs
Ventspils opozīcijas deputāti pēc tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) guvuši pārliecību, ka ministrs izprot Ventspils domē notiekošo, tādēļ no nākamās nedēļas atsāks darbu domes sēdēs, informēja Ventspils domes opozīcijas deputāts un Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV).
Jau ziņots, ka visi opozīcijas deputāti pieņēma lēmumu nepiedalīties domes sēdēs, tā kā 12.aprīļa domes sēdē pašvaldības vadība kārtējo reizi atteicās sniegt informāciju par pašvaldības un tās atsevišķu kapitālsabiedrību maksājumiem Ventspils attīstības aģentūrai.
Ceturtdien, 9.maijā, opozīcijas deputāti Kristovskis, Dace Korna (JV), Aivis Landmanis (LRA) un Ivars Landmanis (LRA) tikās ar Pūci un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņiem un informēja viņus par to, ka Ventspils novadā domē viņiem ir ierobežots darbs komisijās un padomēs, regulāri netiek sniegta informācija par pašvaldības darbu.
Vairāk uzziniet: šeit.
KAITĒJUMS:
Valsts kontrole: Ārstniecības riska fonds nedarbojas pacientu interesēs
Ārstniecības riska fonds (ĀRF), kas tika izveidots, lai pacienti varētu saņemt atlīdzību par ārstniecības procesā nodarīto kaitējumu, faktiski nepilda savu galveno uzdevumu, jo tas nedarbojas pacientu interesēs, revīzijā No Ārstniecības riska fonda izmaksāto atlīdzību regulēšanas procesa atbilstība normatīvo aktu prasībām secinājusi Valsts kontrole.
Līdzekļi, kurus iespējams saņemt no ĀRF, daudzu pacientu veselībai un pat dzīvībai ir kritiski nozīmīgi, jo tie ļauj rīkoties nekavējoties, lai mazinātu un novērstu nodarītā kaitējuma sekas. Atsevišķos gadījumos, ilgstoši gaidot lēmumu par kaitējuma atzīšanu un naudas izmaksu, atlīdzību ir saņēmuši jau pacientu mantinieki, vērtējot, kā darbojas pirms pieciem gadiem izveidotā ĀRF atlīdzības sistēma, noskaidroja Valsts kontrole.
Vairāk uzziniet: šeit.
BAILES:
Lietuvas valdošā partija draud izjaukt valdību, ja neuzvarēs vēlēšanās
Bailēs zaudēt prezidenta un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Lietuvas valdošā Zemnieku un zaļo savienība (LZZS) ķērusies pie iebiedēšanas stratēģijas. Partijas līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) solījis neuzvarēšanas gadījumā atstāt valdošo koalīciju.
Spēlei nav jēgas?
Šobrīd Lietuvas centrālajā varā valdošo koalīciju kopīgi veido LZZS (50 deputātu vietas) un Lietuvas Sociāldemokrātiskā darba partija (11). Koalīcijai ir arī sadarbības līgums ar partiju Kārtība un taisnīgums, tātad kopā zemnieku-zaļo vadītai koalīcijai ir 69 deputātu atbalsts Seimā, kur kopējais vietu skaits ir 141.
Vairāk uzziniet: šeit.
APTAUJA:
Populārākās Igaunijas partijas, kandidāti pirms EP vēlēšanām
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, sabiedriskās domas aptaujās populārākais Igaunijas politiskais spēks ir Reformu partija, bet vadošā kandidāte – bijusī ārlietu ministre Marina Kaljuranda (Marina Kaljurand) no sociāldemokrātiem.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka rezultātu apkopojums no sabiedriskās domas pētījumiem, ko trīs nedēļas kopš aprīļa vidus veicis socioloģijas pētījumu centrs Nordstat, lielāko atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās 22.1% apmērā vietu prognozē Reformu partijai.
Vairāk uzziniet: šeit.
TAISNĪBA:
Lembergs spiests precizēt deklarāciju, uz pusi palielinot deklarētos ieņēmumus
Smagos noziegumos apsūdzētais un no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ir precizējis savu valsts amatpersonas deklarāciju par 2018.gadu, tajā par 372 144 eiro jeb vairāk nekā uz pusi palielinot deklarētos ieņēmumus, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija par 2018.gadu.
Aģentūra LETA iepriekš deklarācijā pamanīja, ka Lembergs deklarācijā bija norādījis, ka pārdevis AS Latvijas kuģniecība akcijas par 307 144 eiro, taču ienākumu sadaļā šī summa neparādījās un ienākumu kopsumma sākotnēji bija uzrādīta 333 461 eiro. Pēc aģentūras LETA jautājuma par to, kādēļ šī summa netiek uzrādīta kā ienākumi, Ventspils mērs norādīja, ka ir radusies kļūda un deklarācija tiks precizēta, līdz ar to Lemberga valsts amatpersonas deklarācija par pērno gadu uz pāris dienām Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē nebija pieejama un tagad ir publicēts precizēts tās variants.
Vairāk uzziniet: šeit.
NĀKAMAIS/-Ā:
Lietuva izvēlas prezidentu: Valstisko jautājumu galvgalī – nevienlīdzība, noslāņošanās
Neraugoties uz Lietuvas straujo ekonomisko augšupeju, arī šonedēļ, kad lietuvieši dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu nākamo prezidentu, karstāko problēmu galvgalī ir ienākumu nevienlīdzība un iedzīvotāju noslāņošanās, ko radījušas krasās algu atšķirības.
Kā vēsta franču ziņu aģentūra AFP, par iespēju sēsties pašreizējās prezidentes, «dzelzs magnolijas» Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaite) vietā svētdienas, 12.maija, vēlēšanās sacentīsies kopumā deviņi kandidāti.
Gaidāms, ka nākamais Lietuvas prezidents tiks noskaidrots vēlēšanu otrajā kārtā 26.maijā, kurā iekļūt lielākās izredzes ir trim kandidātiem. Tie ir centriski-kreisi noskaņotais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), kuru atbalsta parlamenta konservatīvais spārns, un politiski neatkarīgais ekonomists Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).