Neraugoties uz Lietuvas straujo ekonomisko augšupeju, arī šonedēļ, kad lietuvieši dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu nākamo prezidentu, karstāko problēmu galvgalī ir ienākumu nevienlīdzība un iedzīvotāju noslāņošanās, ko radījušas krasās algu atšķirības.
Kā vēsta franču ziņu aģentūra AFP, par iespēju sēsties pašreizējās prezidentes, «dzelzs magnolijas» Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaite) vietā svētdienas, 12.maija, vēlēšanās sacentīsies kopumā deviņi kandidāti.
Gaidāms, ka nākamais Lietuvas prezidents tiks noskaidrots vēlēšanu otrajā kārtā 26.maijā, kurā iekļūt lielākās izredzes ir trim kandidātiem. Tie ir centriski-kreisi noskaņotais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), kuru atbalsta parlamenta konservatīvais spārns, un politiski neatkarīgais ekonomists Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).
Vēlas tiltu pret sabiedrības noslāņošanos
«Vēlētāji ir izslāpuši pēc sociālā taisnīguma, un vēlas kandidātu, kurš spētu apvienot sabiedrību, kas polarizējas,» tā vēlēšanu problemātiku ieskicē Viļņas Politikas analīzes institūta pētnieks, publicists Donāts Pusls (Donatas Puslys).
AFP vērtē, ka Lietuva ir piedzīvojusi fenomenālu iedzīvotāju atalgojuma kāpumu, proti, pēdējos gados tas pieaudzis par aptuveni 10%, sasniedzot vidējo mēnešalgu 970 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Tomēr nabadzība un ienākumu nevienlīdzība Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, kas lielā mērā ir skaidrojums ar nodokļu progresivitātes trūkumu.
Šajā kontekstā politiķu reitingi rāda, ka par Šimonīti balsos pārtikuši un izglītoti pilsētnieki, kamēr populistiskie akcenti premjera Skverneļa kampaņā labāk rezonē ar nabadzīgākiem iedzīvotājiem laukos.
Ekonomista Nausēdas piedāvājums Lietuvai savukārt ir kaut kur pa vidu starp abiem. Viņš apņēmies koncentrēties uz to, lai novērstu robežšķirtni, kāda valstī pastāv starp pārtikušo un nabadzīgo iedzīvotāju daļu.