Galīgs lēmums: Slimnīcai par bērna nāvi vecākiem jāizmaksā 40 000 eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu lietā par kāda bērna nāvi Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcas mediķu neatbilstošas ārstēšanas dēļ par pareizu, informē Augstākajā tiesā.

Kurzemes apgabaltiesa lietā par bērna nāvi 2007.gada martā pēc neatbilstoša nātrija hlorīda šķīduma ievadīšanas pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Augstākās tiesas senatoru kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada 12.novembra spriedums, ar kuru vecāku prasība pret slimnīcu apmierināta daļēji.

Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu no SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca par labu abiem vecākiem kopā piedzīta 40 000 eiro atlīdzība par morālo kaitējumu.

Prasītāju pārstāvis ar prasību tiesā vērsās 2014.gada jūlijā katra prasītāja labā lūdzot piedzīt 400 000 eiro kā apmierinājumu par viņiem nodarīto morālo kaitējumu, kas saistīts ar viņu meitas nāvi pēc nekvalitatīvas ārstēšanas. Bojā gājušā bērna tēvs lūdza piedzīt arī apbedīšanas izdevumus un izdevumus par juridisko palīdzību.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāju meita 2007.gada martā mājās guva nelielu apdegumu krūšu rajonā, nejauši apgāžot tējas krūzi. Vecāki nolēma bērnu aizvest uz slimnīcu, lai pārliecinātos vai bērnam viss ir kārtībā. Bērns atstāts slimnīcā, kur ārstniecība bijusi nekvalitatīva, jo pēc neatbilstoša nātrija hlorīda šķīduma ievadīšanas bērna veselības stāvoklis strauji pasliktinājies un bērns nogādāts SIA Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā. Neraugoties uz mediķu pūlēm, bērns miris.

Ar spēkā stājušos spriedumu krimināllietā pēc Krimināllikuma 138.panta otrās daļas, par profesionālo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kas bija par iemeslu cietušā nāvei, sodīts ārstējošais ārsts. Tā kā nekvalitatīvu ārstniecību veica atbildētāja darbinieki, pamatojoties uz Civillikuma 1 639., 1782.pantu, civiltiesiska atbildība par nodarīto kaitējumu jāuzņemas ārstniecības iestādei – atbildētājai.