Ar uzņēmējdarbību saistītā tiesiskā vide Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta – norāda 50,6% uzņēmēju, savukārt 19,2% to vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu, liecina Turības Biznesa indeksa pētījums.
Vispozitīvāk tiesisko vidi vērtē uzņēmumi, kuros darbinieku skaits ir 250 un vairāk, visnegatīvāk – uzņēmumi ar 10 līdz 49 darbiniekiem, tā pētījuma rezulātos.
Analizējot vērtējumu dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk tiesisko vidi vērtē tirdzniecības nozarē – 50% šīs nozares uzņēmēju norādījuši, ka ar uzņēmējdarbību saistītā tiesiskā vide ir drīzāk slikta vai ļoti slikta. Nedaudz pozitīvāk noskaņoti ir pakalpojumu nozares uzņēmēji, lai gan arī tur 51% norādījis, ka tiesiskā vide ir drīzāk slikta vai ļoti slikta. Būvniecības nozarē šādi uzskata 50% uzņēmēju, bet ražošanas nozarē – 45%.
Reģionu griezumā visnegatīvāk noskaņotie ir Vidzemes uzņēmēji, kur tiesisko vidi negatīvi vērtē 62%, Zemgalē un Kurzemē – 55%, Pierīgā – 54%, Rīgā – 50%, bet Latgalē – 37%.
«Ar uzņēmējdarbību saistītās tiesiskās vides stiprināšana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem ilgtspējīgas tautsaimniecības veidošanā. Spēkā esošie tiesību akti, to izpildes efektivitāte, tiesu varas darbības efektivitāte, valsts pārvaldes iestāžu darbības efektivitāte, kā arī sabiedrības un komersantu tiesiskā apziņa būtiski ietekmē komercdarbību ikvienā nozarē,» norāda Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.
Viņa turpina: «Šie rādītāji atspoguļo arī valsts uzņēmējdarbības vides pievilcīgumu, kam ir liela nozīme ārvalstu investīciju piesaistē. Arī Doing Business reitings ir tiešā korelācijā ar valsts tiesisko vidi, jo īpaši valsts pieņemtajiem likumiem un to grozījumiem.»
Pētījums veikts no 2018.gada decembra sākuma līdz 2019.gada janvāra beigām, un tajā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji. Tas veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par to, skaidro pētījuma autori.
Kaimiņu ģimenes kas nodarbojas ar koksnes pārdošanu iet uz augšu un taisa mājas visur kur apkārtējām mājåm bija lauksaimniecības zeme.
Katrå ziņā tās mājas kuras vairs neprot dzīvot šajos laikos un pārdot kaut ko izmirst.
“mājas kuras vairs neprot dzīvot” —
Ko tas nozīmē?