Eiropas Savienības (ES) galotņu sanāksmē izgaismojušies reālāko nākamo Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju vārdi un arī neierastas Francijas un Vācijas domstarpības par to, pēc kādiem kritērijiem vispār izvēlēties pretendentus.
Kā vēsta Vācijas sabiedriskais medijs Deutsche Welle, otrdienas, 28.maija, neformālajā ES līderu sanāksmē Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) uzsvērusi, ka Berlīnes atbalstītais kandidāts ir viņas tautietis, Eiropas Tautas partijas izvirzītais kandidāts Manfrēds Vēbers (Manfred Weber).
Merkele pastāv uz to, ka ES izpildvaru jāvada Eiropas Parlamenta lielākās partiju grupas virzītam kandidātam, kam atbilst Vēbera kandidatūra.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) savukārt uzskata, ka piemērotāks būtu kandidāts, kam ir pieredze vadošā amatā savā valstī vai lielā ES iestādē. Vēberam nav ne vienas, ne otras.
Francija: Kādu no eirokomisāriem!
Līdztekus EK priekšsēdētāja amatam tiek apspriestas arī dalībvalstu virzītās kandidatūras ES Padomes priekšsēdētāja, ES ārlietu un aizsardzības pārstāvja un Eiropas Centrālās Bankas prezidenta amatiem.
«Man ir galvenais, lai cilvēki pašos jūtīgākajos amatos būtu mūsu ES projekta atbalstītāji un būtu mūsu visharsimātiskākie, radošākie un kompetentākie cilvēki,» skaidrojis Francijas prezidents.
Viņš arī piebildis, ka Francija vēlas, lai no šiem četriem amatiem divus ieņemtu sievietes.
Parīze pati EK priekšsēdētāja amatā atbalsta dāņu eirokomisāri Margrētu Vestageri (Margrethe Vestager) vai Brexit sarunu delegācijas vadītāju, francūzi Mišelu Barnjē (Michael Barnier).
Spānija savukārt atbalsta liberāli noskaņotā EK priekšsēdētāja, nīderlandieša Fransa Timmermansa (Frans Timmermans) kandidatūru. Makrons norādījis, ka Francijai būtu pieņemams arī Timmermanss, kurš savulaik bijis Nīderlandes ārlietu ministrs.