Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Aizejošās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) vārds šobrīd izskan saistībā ar Eiropas Savienības (ES) augstāko amatu pretendentiem. Savukārt ievēlot viņas pēcteci Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda), lietuvieši izvēlējušies samierniecisku figūru kareivīgai Lietuvas politikai.
Vai Grībauskaite iegūs vadošu amatu ES?
Jūlijā bez darba paliks ilggadējā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), un tieši pašlaik ES dalībvalstis diskutē par pretendentiem uz Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja, Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja, ES ārlietu un aizsardzības pārstāvja un Eiropas Centrālās Bankas prezidenta amatiem. Dalībvalstis ir vienojušās, ka divus no četriem jāieņem sievietēm, turklāt pastāv uzskats, ka vismaz viens amats būtu jāiegūst Centrāleiropas vai Austrumeiropas politiķim, kurš ir pieredzējis gan nacionālās valdības darbā, gan pildījis vadošus pienākumus kādā ES iestādē.
Visiem šiem kritērijiem atbilst Grībauskaite, kura savulaik EK bijusi budžeta komisāre, bet Lietuvā pildījusi ne tikai prezidentes, bet iepriekš arī pildījusi finanšu ministres pienākumus.
Pārāk skarba Eiropai?
Politiski neatkarīgā Grībauskaite analītiķu vērtējumā varētu šķist pārāk stingra Rietumeiropas politiskai elitei. Tāds secinājums varot rasties, ja viņas izteikumus salīdzina ar vairumu Eiropas politiķu, kuri, piemēram, attiecībās Krieviju izvēlējušies samierniecisku un diplomātisku toni.
Pēc tam, kad Krievija sev nelikumīgi pievienoja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un iesaistījās Donbasa karā, Grībauskaite nosauca Krieviju par «teroristisku valsti». Šis epitets ir zināmā mērā kļuvis par viņas vizītkarti, kas raksturo viņas spēju izteikties, atkāpjoties no diplomātiskās etiķetes, kas analītiķu vērtējumā var radīt iespaidu par grūti prognozējamu politiķi.
Nākamais prezidents uzvarējis, radot savaldību, vēlmi samierināt
Šovasar Grībauskaites vietā stāsies ekonomikas eksperts Gitans Nausēda, kurš 26.maija prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā valsts vadītāja amatā ievēlēts ar lielu atbalstu. Divu kandidātu sacensībā savu balsi par viņu atdevuši 65,9% vēlētāju.
Jaunievēlētais prezidents paudis vēlmi padarīt Lietuvas politisko kultūru savaldīgāku un kulturālāku.
«Viņš nepauž nicinājumu pret partijām, kuras nebaudīja Grībauskaites labvēlību. Viņš uzsver centienus runāt un sadarboties ar visu politisko spektru,»
tā Nausēdu vērtē politologs Vladimirs Laucijs (Vladimiras Laucius).
Jaunajam prezidentam kā politikas jaunpienācējam tomēr nebūs viegls darbs ar valdību un parlamentu. Viena no divām Lietuvas koalīcijas partijām Sociāldemokrātiskā partija, kā arī opozīcijas frakcija Kārtība un taisnīgums šonedēļ paziņojušas par sadarbības apturēšanu ar valdošo Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību (LZZS).
Premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) savukārt izteicies, ka viņa nākotnes plāni varētu nesakrist ar viņa LZZS mērķiem.
Aptauja: Nausēda simpātisks domu gājiena un ārienes dēļ
Sabiedriskās domas aptaujā, kas veikta īsi pirms Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, Nausēdu atbalstošiem respondentiem jautāts, kādi faktori likuši izvēlēties tieši viņu.
Lielākais īpatsvars jeb 22% aptaujāto norādījuši, ka izvēlējušies viņu ekonomista profesijas dēļ. Gandrīz tikpat daudz – 20% – atklājuši, ka tiem visvairāk simpatizē šī kandidāta inteliģence, atjautība un domu gājiens.
13% respondentu savukārt izcēluši Nausēdas iespaidīgo izglītību, plašo pasaules redzējumu un prāta spējas.
Interesanti, ka sešiem procentiem aptaujāto svarīga šķitusi kandidāta pievilcīgā āriene, kamēr vēl seši procenti uzsvēruši viņa spēju atvērti sarunāties ar cilvēkiem.