Latvijas dzelzceļa (LDz) šefs Edvīns Bērziņš nevar nezināt, ka Latvijas Republikas likumi valsts stratēģiski svarīgo uzņēmumu privatizāciju aizliedz, un šāda veida jautājumi ir tikai un vienīgi Saeimas kompetencē. Tas liek domāt, ka Bērziņa paziņojumi pēc satiksmes ministra neuzticības izteikšanas LDz valdei ir bijusi klaja sabiedrības maldināšana, un tā, šķiet, nāk no Ventspils puses, raksta portāls ventspilnieks.lv.
Jāatzīmē, ka pēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita izteiktās neuzticības LDz valdes priekšsēdētājam Bērziņam un vēl diviem tās locekļiem, Bērziņš sacīja, ka ministra paziņojumi «ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai».
Izmisīgais mēģinājums «pārslēgt pārmijas» uz «slēpto privatizāciju»
Ventspilnieks.lv atgādina neseno atklājumu, ka pirms sešiem gadiem LDz bez konkursa ar privātu firmu Composite Constructions vienojies par prettrokšņu aizsargsienas būvniecību Šķirotavas stacijā, pārskaitījis tai pusmiljona eiro avansu, firma naudu aizskaitījusi divām Honkongā reģistrētām firmām, kuru darbības profils bija nanotehnoloģijas, un …viss. «Sienas nav, naudas arī, bet Eiropas līdzfinansējumu LDz nācās atdot atpakaļ.»
«Lai arī lēmums tika pieņemts Uģa Magoņa laikā, ir grūti noticēt, ka toreizējais LDz valdes loceklis Edvīns Bērziņš par to neko nezināja. Ir vairāk nekā dīvaini, ka valsts uzņēmumam bija vajadzīgi četri gadi, lai tas pēc Composite Constructions maksātnespējas pasludināšanas sāktu interesēties par iespējām atgūt naudu. Taču pa to laiku konti bija tukši, un uz kurieni caur Honkongas firmām aizceļojis pusmiljons, nav zināms,» tā portāls.
Turpinot: «Toties uzņēmuma noliktavā atrastās izejvielas izrādījās iepirktas desmitreiz dārgāk par to reālo vērtību. Savukārt uz jautājumu, kādēļ LDz par iespēju atgūt naudu sāka interesēties tik vēlu, iespējams, visprecīzāko atbildi sniedz Composite Constructions maksātnespējas administrators.»
«Proti, LDz pašreiz cīnās par kreditora statusu tikai tāpēc, lai neiestātos attiecīgo amatpersonu atbildība.»
«Parādījusies arī informācija, ka LDz notikušas koruptīvas darbības ar LDz Cargo piederošo dzelzceļa vagonu nomu, kas, iespējams, veikta, izkrāpjot līdzekļus. Bērziņa apgalvojums, ka uzņēmuma iekšienē iniciētais audits parādījis – visa darbība atbilst normatīviem – uz šī fona izskatās nepārliecinoši, savukārt LDz šefa izmisīgais mēģinājums «pārslēgt pārmijas» uz «slēptās privatizācijas bubuli» neizbrīna,» pauž ventspilnieks.lv.
Tāpat portāls raksta, ka uzmanības novēršana varētu būt viens no iemesliem «slēptas privatizācijas» piesaukšanai, otrs – sašūmēt cilvēku prātus un sacelt vētru politiskā līmenī. «Ne velti «dzelzceļa privatizācijas» jautājums ne reizi vien bijis arī Aivara Lemberga dienaskārtībā.»
Ne reizi vien publiski izskanējis, ka LDz dāvinājumu un reklāmas līgumu necaurspīdīgums radījis aizdomas, ka ziedojumu un reklāmas naudas upes plūst atbilstoši politisko vēju virzienam, pauž ventspilnieks.lv. «Tā kā pēdējos gados Satiksmes ministrijā valdošie «vēji» pūta Ventspils mēra Aivara Lemberga interešu virzienā, Ventspils sporta klubu atbalstīšana LDz un tā meitas kompānijām kļuva par ierakstu praksi. Gadiem ilgi šis valsts uzņēmums simtiem tūkstošiem eiro maksāja basketbola klubam Ventspils, kura padomē bija partijas Latvijai un Ventspilij vadītājs Lembergs, dāsnu ziedojumu saņēma arī Dobeles motoklubs, kurā trenējās satiksmes ministra Ulda Auguļa dēls. Tāpat uz jautājuma zīmes ir neizskaidrojamie maksājumi Ventspils attīstības aģentūrai. Ļoti iespējams, ka šie atklātībā nākušie fakti ir tikai aisberga redzamā daļa,» spriež ventspilnieks.lv.
Satiksmes ministra teiktais par LDz piekopto konkurences kropļošanu kravu pārvadājumu jomā, dodot priekšroku savam meitasuzņēmumam LDz Cargo, vairākus miljonus aizdomīgiem tēriņiem reklāmām un mārketingam, kā arī par šī valsts uzņēmuma nesaimniecisko darbību, ir ļoti nopietns signāls, kas prasa tūlītēju izvērtēšanu. Taču LDz padome nesteidzas – par valdes locekļu atlaišanu tā lems tikai pēc jauna audita rezultātiem. Tikmēr Lembergs ar Bērziņu cenšas celt trauksmi par iespējamu LDz privatizāciju, lai, šķiet, novērstu uzmanību no lielās problēmu gūzmas, kas jāizvērtē pret viņiem pašiem, pauž portāls.
interesanti vai gāze nebija valsts monopols un stratēģiskā nozare, bet atdeva taču prihvatizācijai?
Lattelecom nebija monopols un stratēģiskā nozare, bet ar 12 tūkstoš lapu lielo jumta līgumu ielaida tur iekšā ārzemju izsaimniekotājus, kuri tā arī to jumta līgumu neizpildīja..
interesanti vai Latvenergo nebija monopols un valsts stratēģiskā nozare, bet pa kluso gribēja atdot prihvatizācijai un kad neizdevās tā prihvatizēt, tad uztaisīja slēpto prihvatizāciju atdalot pelnošās nozares un prihvatizējot tās…
un kā rāda vēsture, tad pagaidām visas Lemberga prognozes par valsts mantas lielapjoma prihvatizāciju un izsaimniekošanu ir piepildījušās…
ka ilūziju nav par to, ka Tālis strādā kādu investoru interesēs, jo tik neargumentāti paziņojumi bez pierādījumiem ir tikai mēģinājums mazināt uzņēmuma vērtību kāda interesēs…un kāpēc to vajag- protams, lia kāds to dabūtu par sviestmaizi!
Tiešām neargumentēti? Un tie visi reklāmas līgumi ar Ventspili un Dobeli, tas arī šķiet normāli? Kad beidzot kļūs kauns zagt? Un vēl aizstāvēt šitos, tiešām laikam peldies taukos.