Balsojums, ar ko Igaunija ieguvusi nepastāvīgo vietu ANO Drošības padomē, ir vēsturisks un iezīmē svarīgu dienu Igaunijas diplomātijā, paziņojis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmlas Reinsalu).
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR ziņo, ka Reinsalu balsojuma laikā bija Ņujorkā. Otrajā balsošanas kārtā Igaunija ieguva 132 balsis, kas ir par trim vairāk nekā bija vajadzīgs. Pirmajā raundā Igaunija ieguva lielāko daļu balsu, taču balsis tāpat nepārsniedza nepieciešamās divas trešdaļas.
Igaunija nu pievienojas Tunisijai, Vjetnamai, Nigēra, Sentvintsentai un Grenadībai ANO padomē. Termiņš ir divi gadi – 2020. un 2021.gads. Kopumā ir ANO Drošības padomē ir desmit nepastāvīgās vietas, piecām mainoties ik gadu, vēsta medijs.
Reinsals piebalsoja Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) teiktajam, ka dalība ANO drošības padomē padarīs Igauniju pamanāmāku pasaules kartē.
«ANO ir pati nozīmīgākā organizācija ar pilnvarām miera un drošības nodrošināšanā. Dalīja Drošības padomē Igaunijai dod iespēju piedalīties konfliktu atrisināšanā un pasaules miera nodrošināšanā,» tā Reinsalu.
Tāpat Reinsalu pauda, ka Igaunijas mērķi padomē būs starptautiskos likumos balstītas pasaules kārtības nodrošināšana, klimata un vides jautājumi, padomes darba efektivitātes uzlabošana, kā arī informēšana par Igaunijas pieredzi digitālajā pārvaldībā.
Jāatgādina, ka 2005.gadā Igaunija izlēma pieteikties nepastāvīgajai vietai ANO Drošības padomē. Pie šī mērķa tika aktīvi strādāts kopš 2017.gada.
Igaunija savu dalību sāks 2020.gada 1.janvārī. Piecas pastāvīgās dalībvalstis padomē ir Ķīna, Francija, Krievija, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis.