Par 21% pēdējo divu gadu laikā audzis to studentu skaits, kuri studiju laikā paļaujas uz ģimenes finansiālo atbalstu, liecina Swedbank aptauja.
Bankā pieļauj, ka pieaugumu varētu ietekmēt ekonomiskā augšupeja un vecākiem pieejamie brīvie līdzekļi, kā arī studentu apziņa, ka darbs paralēli studijām atstāj negatīvu ietekmi uz mācību kvalitāti. Tā uzskata 71% aptaujāto.
Tomēr tikai katrs desmitais jaunietis studiju periodā var paļauties uz vecāku iepriekš izveidotiem uzkrājumiem izglītībai.
74% studentu atzīst, tieši ģimene finansiāli atbalsta studējošos studiju laikā, tomēr arī pašu gūtajiem ienākumiem ir liela nozīme, jo strādājot paralēli studijām piepelnās 59% aptaujāto.
Ikdienas iztikai lielākajai daļai studentu jārēķinās ar budžetu, kas nav lielāks par 300 eiro mēnesī. Tā 39% studējošo jāiztiek ar budžetu līdz 200 eiro mēnesī, bet 26% – ar 200 līdz 300 eiro mēnesī. Taču par vēlamo iztikas summu mēnesī lielākā daļa (60%) studentu atzīst vairāk nekā 300 eiro, informē bankā.
Šobrīd lielākās izdevumu pozīcijas, ko norāda paši studenti, ir izmaksas par dzīvesvietu (75%), ikmēneša izdevumi par pārtiku (56%), kā arī studiju maksa par augstāko izglītību (52%) un transporta izdevumi (45%). Pēc studentu domām, salīdzinot ar situāciju divus gadus atpakaļ, būtiski augušas izdevumu pozīcijas par mājokli (par 13 procentpunktiem), pārtiku (11 procentpunktiem) un transportu (8 procentpunktiem).
Lūgti novērtēt savu ienākumu atbilstību faktiskajām vajadzībām, piektdaļa (22%) studentu norāda, ka regulāri izjūt naudas trūkumu pat pamatvajadzību segšanai. Vēl 19% aptaujāto studentu norādījuši, ka pamatvajadzību segšana ir viss, ko viņi var atļauties. Pilnībā finansiāli brīvi ar savā rīcībā esošo iztikas līdzekļu apjomu jūtas vien 5% aptaujāto jauniešu. Teju trešdaļai (27%) pēc pamatvajadzību apmierināšanas atliek nedaudz naudas arī citām lietām, bet ceturtdaļai (25%) īpaši jāpiedomā pie saviem tēriņiem, lai atlicinātu naudu arī citām lietām, ne tikai pamatvajadzību segšanai, informē Swedbank.