Līdz šim eksports ir rādījis ļoti iespaidīgus pieauguma tempus, kas vairāk atainojas procentuālā izteiksmē. Taču pēdējā laikā strauju pieaugumu sāk uzrādīt arī importa apjomi, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Pirmā ceturkšņa laikā, salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni, eksporta apjoms palielinājies par 41,4%, kas latu izteiksmē veido 389,4 miljonus latu. Lai arī importa kāpums ir mazāks jeb 35,8%, tā apjoms pieaudzis vairāk jeb par 423 miljoniem latu. Kā apliecina statistika, pieaugums lielā mērā ir cenu izmaiņu rezultāts. Pirmajā ceturksnī eksporta vērtības vienība ir cēlusies par straujāk par importa, attiecīgi par 16,8% un 9,6%. Līdz ar to pozitīvā starpība starp ievedamās un izvedamās produkcijas cenu izmaiņām ir ļāvusi noturēt ārējās tirdzniecības bilanci no lielāka deficīta pieauguma. Straujākās eksportējamās produkcijas vienības kāpums bija minerālproduktiem (piem. naftai, tās produktiem; +23,4%), metālu produkcijai (+36%) un koksnes un tās produktiem (+16,6%), teic ekonomists.
Vērtējot ārējās tirdzniecības attīstību atskaitot cenu ietekmi, eksports pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, rāda, ka izvedamo preču apjomi pieauga par 21,1%, kamēr imports pieauga par 23,9%. Tas nozīmē, ka ārējā neto tirdzniecība bija viens no faktoriem vājajā IKP veikumā. No otras puses tas, ka eksporta apjomi pieaug uz cenu rēķina ir labi, jo nodrošina un uzlabo eksportējošo uzņēmumu naudas plūsmu. Tomēr ekonomikai no ilgtermiņa perspektīvas šādi ieguvumi vērtējami kā neilgtspējīgi un īstermiņa un rada potenciālus riskus nākotnē.
Respektīvi, samazinoties eksportējamās produkcijas vērtībai, saruks arī eksporta apjomi. Šādai tendencei saglabājoties, pieaugs nesabalansētība ārējā tirdzniecībā, kas ilgākā termiņā prasīs korekcijas, tajā skaitā iekšējā patēriņā. Tādēļ ļoti būtiski, lai kopējais eksporta pieaugums balstītos ne tikai cenu, bet arī apjomu (skaita) pieaugumā un ārējā tirdzniecībā neveidotos nesabalansētība, tā Gašpuitis.