Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesniegts priekšlikums par izmaiņām likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas paredz aizliegt pašvaldībām dibināt un izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, kā arī reģistrēt interneta vietni kā masu informācijas līdzekli.
«Beidzot ir skaidri jānodala žurnālistika un sabiedrisko attiecību speciālistu darbs. Pašvaldību informatīvie izdevumi, kuru pienākums par nodokļos samaksāto naudu būtu informēt par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem un saistošajiem noteikumiem, tiek izmantoti politiķu tēla spodrināšanai. Ierosinājums turpmāk neļaut pašvaldībām dibināt šādus medijus, tādējādi novēršot gan reklāmas tirgus kropļošanu, gan nodrošinot iedzīvotājus ar objektīvu informāciju, ko var sniegt tikai un vienīgi neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis, ir arī viens no veidiem, kā stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku reģionos, nodrošināt to ilgtspēju,» tā priekšlikuma iesniedzējs, vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Priekšlikumi neietekmēs pašvaldību tiesības un pienākumu informēt sabiedrību par to darbību, izdodot informatīvos izdevumus.
«Latviju pārliecinoši var uzskatīt par digitālu valsti un, ejot kopsolī ar laiku, pašvaldībām ir jābūt pārmaiņu līderiem. Vietvaru mājaslapas ir lieliska un arvien attīstāma platforma saziņai ar sabiedrību. Pētījumi rāda, ka iedzīvotāju skaits, kuri pakalpojumus vēlas saņemt neklātienē elektroniski, šogad pieaudzis līdz 71%, portāla Latvija.lv lietotāju skaits ir pārsniedzis vienu miljonu un ministrijas apmācīto digitālo aģentu skaits pārsniedz 3 500. Turklāt iedzīvotāju ērtībai atvērti 76 novadu un astoņi reģionālas nozīmes Klientu apkalpošanas centri, kur līdz ar valsts un pašvaldību pakalpojumiem pieejama informācija par katras domes darbu,» uzsver Pūce.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau 4.jūnija sēdē analizēja jautājumu, ka pašvaldību informatīvie izdevumi bieži vien izskata ziņā neatšķiras no reģionālajiem laikrakstiem un tiek izmantoti atsevišķu politisko spēku interesēs, kā arī neatspoguļo viedokļu daudzveidību. Plašsaziņas līdzekļiem, ko izdot publiskas personas un ko pilnībā vai daļēji finansē no budzēta, vajadzētu kalpot sabiedrībai, nevis vienai grupai vai politiķiem.