Aizvadītajā nedēļā Lietuvā četras parlamenta partijas pabeidza sarunas koalīcijas veidošanai, divi vīrieši notiesāti par spiegošanu Krievijas labā, bet valdība Seimam iesniedza likumprojektu par vienotu eksāmenu ieviešanu potenciālajiem universitāšu studentiem. Tāpat Lietuva uzrādīja spīdošus rādītājus par mirstības samazinājumu satiksmes negadījumos.
Koalīcijas veidotāji pabeidz runas, nevienojas par bērnu pabalstiem
Četru partiju pārstāvji, vedot sarunas par nākotnē valdošo koalīciju, ceturtdien, 20.jūnijā, paziņojuši par savu diskusiju noslēgumu. Vienlaikus topošie partneri atzinuši, ka nav spējuši rast kopsaucēju bērnu pabalsta jautājumā. Etniskā poļu partija Lietuviešu poļu velēšanu akcija pieprasījusi no 2021.gada bērnu pabalstu palielināt līdz 100 eiro mēnesī par vienu bērnu. Pārējās partijas uzsvērušas, ka šāds pabalsta apmēra pieaugums pārmērīgi ietekmēs budžetu. Šobrīd Lietuvā ģimenēm tiek maksāts mēnesī par bērnu 50 eiro, bet lielajām ģimenēm un vecākiem, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, 79 eiro.
Divas personas atzītas par vainīgām spiegošanā Krievijas labā
Lietuvas tiesa atzinusi vainu divām personas par spiegošanu Krievijas labā un piespriedusi tām cietumsodu – četrus gadus un deviņus mēnešus. Viens no apsūdzētajiem līdz savai aizturēšanai strādājis Lietuvas Aviācijas bāzē Šauļos, otrs – bijis pensionēts. Tiesa secinājusi, ka divi vīri, dzimuši 1966. un 1961.gadā, pret atlīdzību snieguši informāciju Krievijas izlūkošanas organizācijai, kā arī uzturējuši saziņu ar organizācijas pārstāvjiem.
Atrastas pēdējā Lietuvas partizāna mirstīgās atliekas
Lietuvas bāreņu kapos Viļņā atrastas Lietuvas pēdējā partizāna Antana Kraujeļa Sjabūna (Antanas Kraujelis-Siaubūnas) mirstīgās atliekas. Partizāna, kurš krittis kaujā no šautām brūcēm 1965.gadā, identitāti apstiprināja ģenētisks tests. Jāpiebilsts, ka arheologi viņu meklējuši vairākus gadu desmitus.
Prezidentes veto likums
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), kura drīz atstās savu posteni, ceturtdien, 20.jūnijā, izmantojusi savu varu apturēt likumu, kas, viņasprāt, varētu ierobežot pilsoņu tiesības uz ieroci ārkārtas situācijā vai kara laikā. Seima pieņemtajā likumā paredzēts, ka ieroči un munīciju var uz laiku tikt konfiscēti ārkārtas situācijas vai kara vajadzībām.
Sola cīnīties ar ēnu ekonomiku
Lietuvas valdība atbalstījusi pieprasījumu ieviest centralizētu auto īpašnieku un tirgotāju reģistru, kā arī likt starpniekiem no nākamā gada deklarēt auto pārdošanas līgumus.
Valdības apstiprinātie dokumenti arī paredz ēnu ekonomikas samazināšanu būvniecībā, auto un to detaļu tirdzniecībā, kā arī gaļas pārdošanā. Tiek lēsts, ka būvniecības nozarē ir 500 līdz 700 miljoni nereģistrētas naudas. Gaļas tirdzniecībā tas varētu būt ap 151 miljonu eiro, bet auto tirgū – 73 miljoni.
Valdība atbalsta emisiju samazināšanu līdz 2050.gadam
Tāpat Lietuvas valdība atbalstījusi pievienošanos vairāku Eiropas valstu iniciatīvai, kas paredz, ka valsts līdz 2050.gadam pāries uz klimatam neitrālu ekonomiku.
Ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs (Virginijus Sinkevičius) gan pauda, ka šādas pārmaiņas varētu smagi ietekmēt industriālās pilsētas Jonavu, Akmeni un Mažeiķus.
Vienlīdzīgi kritēriji uzņemšana universitātēs
Lietuvas valdība Seimam iesniegusi likuma grozījumus, kas paredz ieviest vienotos kritērijus uzņemšanai universitātēs. Līdz šim uz vidusskolu beidzējiem, kandidējot uz budžeta un maksas vietām universitātēs, atteikušies savādāki kritēriji.
Ja likumdevēji apstiprinās izmaiņas, tad potenciālajiem studentiem vajadzēs nolikt trīs valsts līmeņa sagatavošanās eksāmenus – lietuviešu valodā, matemātikā un izvēles priekšmetā. Tiem, kuri vēlētos studēt mākslas zinātnes, nebūtu jāliek eksāmens matemātikā.
Likuma izmaiņas varētu stāties spēkā 2021.gadā.
Samazinās satiksmes negadījumu upuru skaits
Lietuvas transporta ministrija paziņojusi, ka satiksmes negadījumos cietušo skaits Lietuvā piedzīvojis straujāko kritumu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Satiksmes negadījumos mirušo skaits no 2001. līdz 2018.gadam samazinājies par 75,9%. Latvijā tas ir 73,1%. Tad seko Slovēnija un Spānija ar 67,3%. Vidējais rādītājs ES ir 54,5%.
Zemnieki nevar cerēt uz ES kompensācijām par sausumu
Lietuvas zemnieki, kuri cietuši no sausuma, nevar cerēt uz ES kompensācijām, paudis zemkopības ministrs Venants Gričūns (Venantas Griciūnas). Viņš arī neteica, vai lauksaimnieki var cerēt uz kompensācijām no Lietuvas budžeta.
Par 2018.gada sausuma radītajiem postījumiem Zemkopības ministrija Lietuvas lauksaimniekiem kompensācijām atvēlējusi 8,5 miljonus eiro.
