Latvijā vērojama trešā augstākā izaugsme Eiropas Savienībā (ES), sniegumam reitingā pieaugot par 17,7 procentpunktiem, liecina Eiropas inovāciju rezultātu un Reģionālās inovācijas rezultātu pārskati.
Latvijai ir iekļauta «vidējo inovatoru» valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50 līdz 90% no ES-28 vidējā līmeņa. Pārskatā Latvija ierindota 24. vietā 28 valstu konkurencē, saglabājot nemainīgu pozīciju, salīdzinot ar 2017. un 2018. gada pārskata rezultātiem, informē Ekonomikas ministrijā (EM).
Eiropas Komisijas (EK) eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas sniegumu trīs inovāciju dimensijās – finanses un atbalsts, inovācijas ietekme uz nodarbinātību, kā arī inovācijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana.
It īpaši augsts ir Latvijas sniegums riska kapitāla investīciju piesaistē, kas sastāda 148,2% no ES vidējā rādītāja.
Salīdzinoši augsts ir arī augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju skaita rādītājs un nodarbinātības līmenis strauji augošajos uzņēmumos inovatīvās nozarēs. Tāpat pārskatā norādīts, ka Latvijai ir jāturpina darbs pie privātā sektora investīciju pieauguma pētniecības un attīstības aktivitātēm, kā arī jaunu doktorantūras studiju beidzēju skaita palielināšanā, kas šobrīd ir salīdzinoši zemā līmenī.
«Latvijas straujais izaugsmes temps Eiropas inovāciju reitingā ir novērtējums Latvijas veiktajām iniciatīvām inovāciju vides attīstībā, jo īpaši atbalstot uzņēmumus inovatīvu produktu un pakalpojumu ieviešanā, kā arī jaunas ražošanas infrastruktūras iegādē,» atzīmē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). «Latvijai ir jāturpina mērķtiecīgs darbs pie inovācijas vides attīstības ilgtermiņā, vienlaikus jau šodien attīstot ambiciozus inovāciju pilotprojektus. Tāpēc EM jau šobrīd attīsta stratēģiskās ekosistēmas projektus viedo pilsētu, biomedicīnas un viedo materiālu jomā. Tieši inovācijas attīstība ir viena no valsts ekonomikas prioritātēm, kas gan vidējā, gan ilgākā termiņā nodrošinās straujāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un būs par pamatu produktivitātes un pievienotās vērtības produktu pieaugumam.»
ES sniegums kopumā inovācijas jomā ir uzlabojies četrus gadus pēc kārtas, un pirmo reizi vēsturē Eiropas inovācijas rādītāji ir labāki par Amerikas Savienoto Valstu rezultātiem. Tomēr ES joprojām atpaliek no Dienvidkorejas, Kanādas, Austrālijas un Japānas nemainīgi augstajiem rādītājiem.
EK veidotais Eiropas Inovāciju reitings ietver 10 dimensijas, ņemot vērā 27 inovāciju ietekmējošus indikatorus tādās jomās kā cilvēkresursi, pievilcīga pētniecības sistēma, inovācijai labvēlīga vide, finanses un atbalsts, uzņēmumu investīcijas, uzņēmumu inovētspēja, sadarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību, intelektuālie aktīvi, inovācijas ietekme uz nodarbinātību un inovācijas ietekme uz pārdošanu.