Aizvadītajā nedēļā no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izslēgtie Rīgas domes deputāti Druvis Kleins un Imants Keišs, kā arī neatkarīgais deputāts Oskars Putniņš nolēmuši dibināt savu frakciju, apstiprinājuši deputāti.
Līdz ar to mēneša laikā Rīgas domē būs izveidotas divas jaunas frakcijas un kopējais frakciju skaits pašvaldībā būs astoņas. Rīgas pašvaldības nolikums nosaka, ka frakciju var veidot ne mazāk kā trīs deputāti.
Putniņš domē tika ievēlēts no partijas Latvijas attīstībai saraksta, taču drīz pēc vēlēšanām no frakcijas izstājās un ilgstoši balsojumos atbalstīja valdošo koalīciju.
Tomēr aizvadītajā nedēļā balsojumā par neuzticības izteikšanu nu jau bijušajam Rīgas mēram Dainim Turlajam (GKR) tieši Putniņa balss bija izšķirošā, lai Turlo gāztu. Viņš balsoja par to.
Deputāts apstiprināja, ka kopā ar Kleinu un Keišu veidos savu frakciju un vēlas, lai tiktu izveidota labējā koalīcija. «Mēs gribam vienoties ar visām opozīcijas partijām, ka kopēji virzīsim mēra kandidātu. Mēs noteikti viņu kandidātu atbalstīsim. Mēs iestājamies par to, lai netiktu gaidīti nekādi brīnumi, bet, lai tiktu izvēlēts opozīcijas virzīts mērs un sāktos darbs pie Rīgas problēmu risināšanas,» sacīja Putniņš.
Vienlaikus viņš izteicās, ka, ja opozīcija tomēr izšķirsies savu mēra kandidātu nevirzīt, viņam rodoties jautājums, «cik daudz viņiem ir samaksāts», lai atbalstītu bijušās koalīcijas palikšanu pie varas.
Iesniegumu par frakcijas izveidi domnieki plāno iesniegt šonedēļ. Kāds būs jaundibinātās frakcijas nosaukums, Putniņš gan pagaidām pateikt nevarēja.
Savukārt Kleins un Keišs aizvadītajā nedēļā tika izslēgti no JKP. Pēc Kleina teiktā, viņš gan no partijas netika izslēgts, jo pirms tam jau bija uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos. P«artijas vadība to vienkārši pasniedza kā manis izslēgšanu,» apgalvoja deputāts.
Taujāts par motivāciju atstāt partiju, Kleins pauda viedokli, ka, ja reiz opozīcija nevēlas ieņemt mēra krēslu un sākt risināt problēmas, netieši tiekot atbalstīta bijušās koalīcijas palikšana pie varas. «Man šāda nostāja nav atbalstāma. Tajā brīdī, kad jautāju, vai viņiem [JKP vadībai] tiešām ir ilūzijas, ka pēc ārkārtas vēlēšanām JKP iegūs vairākumu, atbildes nav. Visu laiku tikai tiek griezta plate – ārkārtas vēlēšanas, ārkārtas vēlēšanas,» sacīja Kleins.
Viņš pauda, ka kopā ar Keišu un Putniņu ir «nacionāli domājoši deputāti», kuri varētu atrast kopēju nostāju vairumā jautājumu.
Pēdējo mēnešu notikumu rezultātā Rīgas domē vairs nav stabila koalīcijas un opozīcijas sadalījuma. Saskaņas un Gods kalpot Rīgai bloku veido 28 deputāti – 17 no Saskaņas un 11 no Gods kalpot Rīgai.
Opozīcija tikmēr palikusi 25 domnieku sastāvā – četri deputāti ir no partijas Vienotība, seši no Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK, septiņi no JKP un astoņi no Latvijas attīstībai.
Līdz ar Kleina, Putniņa un Keiša apvienošanos savā frakcijā opozīcijai arī varētu būt 28 balsis, ja šī jaunā frakcija lems atbalstīt kādus tās lēmumus.
Vēl četri no Saskaņas izslēgtie deputāti izveidojuši Neatkarīgo deputāti frakciju. Visi šie deputāti balsoja par Gods kalpot Rīgai mēra Turlā gāšanu. «Neskatoties uz jauna mēra ievēlēšanu, domi faktiski vada vecā vadība, kura jau kādu laiku atkāpās no saviem amatiem,» tā lēmumu atbalstīt Turlā atbrīvošanu no mēra amata pamatoja Neatkarīgo deputātu frakcija.
Kā vēstīts, aptaujātie eksperti uzsvēruši Neatkarīgo deputātu frakcijas nozīmi turpmākās situācijas risināšanā.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra pauda viedokli, ka tieši no šīs frakcijas lielā mērā būs atkarīga Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšana līdz 20.augustam, jo tai atliek atbalstīt kādu no Gods kalpot Rīgai un vairākums tikšot saglabāts.
Savukārt sabiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis pauda viedokli, ka Neatkarīgo deputātu frakcijas balsojums par Turlā atbrīvošanu no mēra amata liek domāt, ka šiem politiķiem ir plāns B.
Rajevskis neredz, ka Neatkarīgo deputātu frakcijas deputātu interesēs ir ārkārtas vēlēšanas, jo šāda scenārija rezultātā viņi, visticamāk, beigtu savu politisko karjeru.
Turlais amatu zaudēja 20.jūnijā, neizturot uzticības balsojumu.
Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts – visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un Neatkarīgo deputātu frakcija, ko veido četri no Saskaņas izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.
Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu. Tāpat parlaments par to var lemt, ja trīs domes sēdes pēc kārtas nebūs iespējams nodrošināt kvorumu.
Patlaban Rīgas mēra pienākumu izpildītājs ir vicemērs Oļegs Burovs (GKR).
Partijas Gods kalpot Rīgai valde ceturtdien, 27.jūnijā, plāno lemt par jaunu Rīgas mēra amata kandidātu. «Mēs joprojām esam gatavi uzņemties atbildību un vadīt pilsētu,» pastāstīja partijas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Tikmēr Rīgas domes opozīcijas vairākums aizvien vēlas ārkārtas vēlēšanas, vien Latvijas attīstībai frakcija uzskata, ka tagad opozīcijai vajadzētu mēģināt virzīt savu mēra kandidātu, izriet no politiķu teiktā.