Pērn 4,6% Latvijas iedzīvotāju savu veselības raksturoja kā ļoti labu, tomēr lielākais respondentu īpatsvars izvēlējās atturīgāku vērtējumu. 44% respondentu savu veselības stāvokli raksturoja kā labu un 34% – kā vidēju.
Savukārt 13% savu veselības stāvokli raksturoja kā sliktu un 3,2% – kā ļoti sliktu. Tas būtiski neatšķiras no apsekojuma rezultātiem, kas tika iegūti gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķīrās.
Veselības stāvokļa pašvērtējums dažādās vecuma grupās ir atšķirīgs. Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 86% no tiem savu veselību novērtēja kā labu vai ļoti labu. Savukārt vissliktāk savu veselību vērtē respondenti vecumā 65 gadi un vairāk. 45% no tiem savu veselību raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.
2010.gadā uz jautājumu, vai slimo ar kādu hronisku slimību, apstiprinošu atbildi sniedza vairāk nekā trešdaļa respondentu (34%). 30% respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. 7,0% no viņiem šo problēmu norādīja kā nopietnu (t.i., ir stipri ierobežojumi), bet 23% norādīja, ka ierobežojumi pastāv, bet tie nav tik izteikti. Pēc apsekojuma rezultātiem var secināt, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi cilvēkiem krasi palielinās vecuma grupā 65 gadi un vairāk. Tikai 33% respondentu vecumā 65 gadi un vairāk apgalvoja, ka pēdējo 6 mēnešu laikā viņiem nav bijuši veselības problēmu radīti ierobežojumi, veicot ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.
Uz jautājumu, vai pēdējā gada laikā ir būts pie ārsta, apstiprinoši atbildēja 21% respondentu, kas ir vairāk nekā 2008.gadā (19%) un 2009.gadā (16%). Arvien vairāk iedzīvotāju ārstu neapmeklē naudas trūkuma dēļ.
Visbiežāk nepieciešamības gadījumā pie medicīnas speciālistiem nav vērsušies bezdarbnieki un pensionāri – 30% bezdarbnieku un 26% pensionāru. Kā galveno iemeslu medicīnas speciālista neapmeklēšanas bezdarbnieki (82%) un pensionāri (65%) minēja, ka nevarēja to atļauties vai tas bija pārāk dārgi. Tādējādi ceturtā daļa (25%) no kopējā bezdarbnieku skaita un 17% no pensionāru kopskaita 2010.gadā naudas trūkuma dēļ bija spiesti attiekties no mediķu palīdzības, kaut gan šāda palīdzība tiem bija nepieciešama. Tas var atstāt iespaidu uz bezdarbnieku un pensionāru veselības stāvokļa pasliktināšanās risku un ielaistu slimību gadījumu skaita pieaugumu tuvākajā nākotnē.
21% aptaujāto respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 84% no tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet to neizdarīja, kā galveno iemeslu minēja, ka viņi nevarēja to atļauties vai tas bija pārāk dārgi. Savukārt, otrs visbiežāk minētais zobārsta neapmeklēšanas iemesls (7,3%) bija bailes no zobārstiem.
ārsti tiešām ir dārgs prieks, īpaši ja par konsultāciju vien jāatstāj vairāk nekā desmit latu