Igaunijai samazinot fosilā degslānekļa ieguvi saistībā ar Eiropas klimata politiku un lētāku elektrību no Krievijas, Austrumviru reģionā pašvaldības ir satrauktas par robu, ko to budžetos izraus svarīgās ieguves rūpniecības noriets.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR ceturtdien, 7.jūlijā, vēsta, ka Igaunijas valsts degslānekļa ieguves uzņēmums Enefit Kaevandused paziņojis par plānotu būtisku energoresursa ieguves apjoma samazinājumu jau 2019.gada otrajā pusē.
Austrumviru reģiona lielās Alutaguzas pašvaldības vadītājs Tauno Vihmars (Tauno Võhmar) aplēsis, ka nozares ieņēmumi gada otrajā pusē saruks par 800 000 eiro. Pašvaldības vadītāja vērtējumā ieguves apjoma samazinājums būs jūtams daudz plašāk nekā degslānekļa sektorā vien.
«Nāksies samazināt izdevumus visam, jo sevišķi izglītības tēriņus, kas pašvaldības budžetā veido lielāko izmaksu pozīciju,»
tā Vihmars, kura pašvaldība Krievijas pierobežā administrē ļoti plašu, mazapdzīvotu pagastu ar 75 ciemiem.
Igaunijas valsts energokoncerns Eesti Energia, kas lielu daļu savas elektrības ražo no degslānekļa, šovasar uz laiku no darba atbrīvojis 1 300 darbinieku, lēmumu skaidrojot ar lētas elektrības ieplūšanu no Krievijas, kur enerģētikas uzņēmumi netiek aplikti ar Eiropas Savienības oglekļa izmešu maksājumiem.
Varēs atgriezties vecajā lauku izdzīvošanas modelī jo vērtīgu darba vietu neeksistē visiem.