Iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kura dzinējspēks pēdējā laikā bija eksporta norises, šogad var veicināt arī iekšējais pieprasījums, izteicies Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Viņš norāda, ka darba ienākumi ir galvenā mājsaimniecības rīcībā esošā ienākuma komponente, tāpēc tai var būt nozīmīga ietekme uz privātā patēriņa dinamiku, pozitīvi ietekmējot arī IKP.
Vienlaikus viņš skaidro, ka saskaņā ar patērētāju konjunktūras aptaujas datiem vairākums mājsaimniecību joprojām neparedz nedz valsts ekonomiskās situācijas, nedz savas ģimenes finansiālo spēju uzlabošanu un ir atturīgi pret lieliem pirkumiem. Tāpēc, nemainoties mājsaimniecību uzvedībai, viņaprāt, prognozēt noturīgu privātā patēriņa kāpumu būtu pāragri, it īpaši ņemot vērā patēriņa nodokļu pieaugumu, kas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos turpināsies mazumtirdzniecības apgrozījuma svārstības.
Latvijas Bankas ekonomists paredz, ka algu pieaugums turpmāk saglabāsies mērens un būs atbilstošs darba ražīguma kāpumam. Pēc viņa aplēsēm, patlaban vidējais algu līmenis valstī ir līdzīgs darba ražīguma atbilstošajam līmenim. Tas palīdzēja atjaunot tautsaimniecības konkurētspēju un jau 2010.gadā ar spožu eksporta augšupeju kompensēt iekšējā pieprasījuma samazināšanos, radot jaunas darba vietas, saka ekonomists.
Viņš arī ir pārliecināts, ka augstā bezdarba apstākļos inflācijas otrās kārtas efektu risks (pasaules naftas un pārtikas cenu ietekmes uz algu gaidas, kurinot inflāciju) saglabāsies minimāls. Tādējādi politikas veidotājiem neesot jābaidās no algu kāpuma, ja tas iet roku rokā ar darba ražīguma pieaugumu, un jāatceras, ka tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstība un reālo ienākumu pieaugums ir vienas un tās pašas monētas divas puses.
Biznesa ziņu portāls BNN.LV jau vēstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 452 lati, kas ir par 20 latiem jeb 4,6% vairāk nekā 2010.gada pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.