Veselības ministrija (VM) publiskai apspriešanai nodevusi Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.–2022.gadam.
Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumiem, ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū. VM rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā, kā arī noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko dzērienu akcijām un atlaidēm. Ministrija atsaucas uz līdzīgu praksi Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Novērģijā.
Plānā ir iekļauts arī rīcības virziens, kas paredz alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanu un stingrāku kontroli, piemēram, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās. Tāpat iecerēts stingrāk uzraudzīt to, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgajiem, kā arī pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli.
Vēl VM vēlas paplašināt ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas reģionos cilvēkiem ar alkohola atkarību. Šobrīd narkoloģiskās palīdzības pieejamības sadalījums valstī nav vienmērīgs, jo lielākā daļa ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, skaidro ministrijas pārstāvji. Vienlaikus ir palielinājies pirmreizēji saslimušo skaits ar alkohola psihozi un citiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola lietošanas dēļ. Iecerēts strādāt arī pie tā, lai uzlabotu rehabilitācijas pieejamību.
VM uzsver arī nepieciešamību skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību. Līdztekus izglītojošajām kampaņām, plānots, ka alkoholisko dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu.
Ministrijā norāda, ka jaunu cilvēku vidū (vecuma grupā 20 – 39 gadi) katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Tāpat VM atzīmē, ka alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.
Saskaņā ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem.
Vienlaikus pēc Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskajiem datiem 2018.gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 11,1 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs – 13,2 litrus absolūtā alkohola, kas pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.