Lins Jegelevičs speciāli BNN
Eiropas līderi šonedēļ ilgās un saspringtās sarunās par Eiropas Savienības augstākiem amatiem nolēmuši atstāt «jaunās» bloka dalībvalstis bešā. Briselē pieaugot dzimumlīdztiesībai, klusa Baltijas cerība bija uz Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) kandidatūru.
Lietuvas analītiķi skaidro BNN, kādēļ viņa palika bešā.
No 30.jūnija līdz 2.jūlijam Briselē notikušais ES dalībvalstu cīniņš par kandidātiem Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, Eiropadomes priekšsēdētāja, Eiropas Centrālās Bankas prezidenta un ES ārlietu un drošības politikas pārstāvja amatiem noslēdzās ar attiecīgi vācu, beļģu, franču un spāņu politiķu nominēšanu.
Lai arī Latvijas un Igaunijas valdības vadītāji sarunās iestājās par ģeogrāfiskā un dzimumu līdzsvara nodrošināšanu amatu sadalē, tā atbalstot iespēju, ka kādā no diviem pirmajiem amatiem varētu nonākt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Austrumeiropai amatu sadalījums atnesa vilšanos. Jiri Ratasa (Jüri Ratas) un Krišjāņa Kariņa nostāja par nepieciešamību amatos pārstāvēt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis tika ignorēta.
Lietuvietes vārds parādījās, tomēr lielvaras neapstiprināja
Lietuvas presē nedēļas otrajā pusē parādījās nopludināta informācija no ES samita, kur minēts, ka viena no apspriestām kombinācijām tiešām bijusi ar ekseirokomisāri Grībauskaiti, kuras otrais prezidentes amata termiņš noslēdzas šovasar. Viņas vārds nosaukts kontekstā ar potenciālo Eiropas Komisijas vadītāju, raksta Lietuvas mediji.
Viļņas Politiskās analīzes institūta eksperts Mariuss Laurinavičs (Marius Laurinavičius) sarunā ar portālu BNN vērtē, ka liela nozīme Grībauskaites neveiksmē bijusi gan viņas bezpartejiskumam, gan rakstura īpašībām, tomēr izšķiroša bijusi lielvalstu savstarpējā vienošanās.
Būtiski arī, ka tām ir lielākais skaits Eiropas Parlamenta deputātu, kuriem arī jāapstiprina nominētie amatu kandidāti.
«Viņas asā retorika pret Krieviju arī bija būtisks faktors. Lai arī sarunās to neviens nepieminēja, esmu visai drošs, ka daudzās kuluāru sarunās šis fakts tika pieminēts, vēl jo vairāk – izmantots pret Grībauskaiti» pārliecināti saka politologs.
«Sevišķi tas, ka ES ārlietu un drošības politikas pārstāvja amata kandidāts [Spānijas ārlietu ministrs Hoseps Borels Fontels (Josep Borrell Fontelles) – L.J.] ir skaidri prokremliski noskaņots. Attiecīgi būtu neiespējami iedomāties viņus sastrādājamies tandēmā,» tā Laurinavičs.
Eirokrātu bailes no Grībauskaites
Tikmēr Viļņas Mikola Romera Universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbiliausks (Vytautas Dumbliauskas) vērtē, ka vecajām ES dalībvalstīm ir bažas par centrāleiropiešu un austrumeiropiešu nonākšanu bloka un Eiropas Komisijas vadībā.
«Redziet, šeit mums ir Polija, un mazliet tālāk ir Ungārija, kuras abas apšauba ES politiku un ir izvedušas ES līderus no pacietības. Tāpēc Briselei noteikti ir bail par šo reģionu. Otrkārt, daudzu acīs Grībauskaite iemieso kaismīgu cīnītāju pret birokrātiju un oligarhiem. Viņas soļi ir stingri, nereti trokšņaini, tādēļ daudzi no Briseles birokrātiem vienkārši nespēj iedomēties Grībauskaiti kā viņu priekšnieci,» tā Dumbiliausks.