Latvijas Radio Ziņu dienests atklātā vēstulē trešdien, 10.jūlijā, paziņojis par neuzticības izteikšanu Latvijas Radio valdei un pieprasījis tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.
Tāpat Ziņu dienests pieprasa Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ne vien atstādināt Latvijas Radio valdi, bet arī novērst krīzi medijā. Vēstules autori arī aicina atbildīgajai Saeimas komisijai izvērtēt NEPLP kompetences sabiedriskā radio pārvaldībā.
Latvijas Radio žurnālisti medija valdei pārmet bezdarbību, to, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio, un Ziņu dienesta novājināšanu. Pēc vēstules autoru domām, valde «pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība».
Vēstules autori min, ka kopš 2018.gada Ziņu dienestu pametuši astoņi profesionāli žurnālisti. Tāpat viņi atzīmē, ka togad neatkarīgā auditā secināts, ka Ziņu dienesta korespondenta noslodze ir 123%, bet valde neko nav darījusi, lai risinātu pārslodzes problēmas Latvijas Radio struktūrvienībās. Tāpat valde atteikusi žurnālistiem atalgojuma palielinājumu, kas būtu nepieciešams satura kvalitātes saglabāšanai līdzšinējā līmenī.
Risinot krīzi Ziņu dienestā tika lemts par satura samazināšanu un likvidēta viena štata vieta, ar ko pārējiem korespondentiem algas tika paceltas par 60 eiro pirms nodokļiem. Sākotnējā vienošanās ar valdi paredzēja līdz ar rudens sezonas sākumu atjaunot korespondenta amata vietu, bet valde to līdz šim attiekusies darīt, informē atklātās vēstules autori.
Tāpat valde naudas ietaupīšanas nolūkos piedāvājusi atteikties no nakts ziņām, ko Ziņu dienests nav gatavs darīt. Tāpat apdraudēta arī vienīgā Latvijas Radio pētnieciskā raidījuma Īstenības izteiksme nākotne.
«Ziņu dienests valdei ir uzsvēris, ka laikā, kad situācija pasaulē ir nestabila, Latvijas Radio nedrīkst ierobežot iespējas informēt sabiedrību apdraudējuma gadījumos, kā arī Ziņu dienesta ieskatā valdes piedāvājums neliecina par centieniem stiprināt mūsu valsts informatīvo telpu,» rakstīts vēstulē.
Valde arī piedāvājusi atteikties no Ziņu dienestā izveidotās motivācijas sistēmas, tai paredzētos 4 000 eiro sadalot korespondentu algām. Tomēr pēc Ziņu dienesta domām tas nerisina atalgojuma problēmu, «jo korespondenti saņemtu to pašu atlīdzību, bet darītu vairāk, nekā paredz darbinieku līgumsaistības».
Tajā pašā Latvijas Radio valdes locekļu atalgojums kopš stāšanās amatos palielināts par 18% un tuvojas 5 000 eiro mēnesī, atzīmē vēstules autori. Valde arī atteikusies atbrīvoties no diviem padomniekiem, kuri saņem vairāku tūkstošu lielu atlīdzību.
«Tas neliecina par solidāru rīcību, jo Latvijas Radio darbinieku atalgojums pērn tika palielināts par vidēji 8%, kas to neatgrieza pat pirmskrīzes līmenī, kad algas samazināja par 30 līdz 50%,» norāda vēstules autori.
«Gada sākumā valde, maldinot un sniedzot sagrozītu informāciju Latvijas Radio darbiniekiem, arī centās panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas Koplīgumā. Ņemot vērā NEPLP politisko ietekmējamību, valžu nestabilitāti sabiedriskajos medijos, kā arī nespēju valstī jau gadiem ilgi nodrošināt sabiedrisko mediju finansiālo neatkarību, Koplīgums pašlaik ir vienīgā stabilā sociālā garantija, kā arī tas nodrošina stipru arodbiedrību, kas ir ļoti būtisks sabiedriskā medija neatkarības garants. Turklāt šajās iecerētajās izmaiņās valde vēlējās iekļaut punktu, kas paredz visu Koplīgumā paredzēto labumu atņemšanu darbiniekiem gadījumā, ja valdes dēļ Latvijas Radio ir strādājis ar zaudējumiem,» minēts vēstulē.
Vēstules autori arī norāda, ka valdes rīcībā novērojami centieni kontrolēt korespondentu darbu un izrēķināties ar Ziņu dienesta vadītāju.
Arī smadzeņu skalotājiem gribas ēst.