Daļa Latviju pārstāvošo eiroparlamentārieši pauž sašutumu par tā dēvētā «Spitzenkandidat» (vadošā kandidāta) sistēmas graušanu, kas paredz, ka Eiropas Komisijas prezidenta amatam tiek virzīts kandidāts no frakcijas, kas Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieguvusi lielāko balsu skaitu, turklāt ir šīs frakcijas vadošais kandidāts.
Eiropadome, ko veido Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, uz EK prezidenta amatu oficiāli izvirzījusi Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen), kura pārstāv Eiropas Tautas partiju (EPP), lai gan no partijas uz šo amatu tika izvirzīts Vācijas politiķis Manfrēds Vēbers (Manfred Weber).
Deputāts Ivars Ijabs (AP) norādīja, ka Leiena ir cienījama ministre, pret kuras kandidatūru iebildumu nav. Tomēr viņas izvirzīšanas procedūra, viņaprāt, ir necaurskatāma un nedemokrātiska. Neraugoties uz to, viņš prognozēja, ka Leienu «par sešdesmit procentiem» amatā apstiprinās.
Lai pēc nākamajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 2024. gadā, nenotiktu līdzīga situācija, ir jāveic institucionāla reforma, kas nosaka Eiropadomes pilnvaras, uzskata Ijabs. Viņš arī atgādināja, ka vadošā kandidāta sistēma nav ierakstīta līgumos un tā īstenota tikai vienreiz – 2014. gadā, kad pēc vēlēšanām par EK prezidentu tika izraudzīts bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker), kurš pārstāvēja EPP frakciju.
Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete (JV) pauda nožēlu, ka vadošā kandidāta sistēmas vietā Eiropadome atgriezusies pie necaurspīdīgas izvēles procedūras.
«Tas ir nepieņemami, ka vadošā kandidāta sistēma tika sagrauta un par to liela atbildība jāuzņemas Emanuelam Makronam (Emmanuel Macron) un Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam (Viktor Orbán). Es neapšaubu Leienas profesionalitāti, bet neskaidros izvēles kritērijus. Tik pat labi viņas vietā padome varēja nosaukt kādu citu kandidātu, jo Eiropā izcilu politiķu pietiek,» uzsvēra Kalniete.
Politiķe gan atzina, ka Vācijas aizsardzības ministre labi orientējas Baltijas valstīm aktuālos ekonomikas un drošības jautājumos. Baltijas valstīm viņas nominēšana esot veiksmīgs iznākums.
Arī Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) sacīja, ka Leiena ir spēcīga un piemērota kandidāte, tomēr viņa neatbalsta Leienas izvirzīšanas procesu, kas viņas ieskatā nav demokrātisks.
Savukārt eiroparlamentāriete Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) uzskata, ka ar Leienas izvirzīšanu EK prezidenta amatam tiek ievērots dzimumu līdzsvars vadošajos amatos. Tāpat bijusī Kultūras ministre atzinīgi novērtēja Leienas pieredzi drošības un aizsardzības jautājumos, kā arī kandidātes apņemšanos pievērst lielāku uzmanību klimata pārmaiņu jautājumiem.
«Vienīgi nav skaidra Leienas pozīcija ES federalizācijas jautājumā, kāda būs ES nākotne. Tikšanās laikā ar Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu viņa sacīja, ka redz tādu ES, ko veido neatkarīgas valstis,» norādīja Melbārde.
Arī deputāts Nils Ušakovs (S) sacīja, ka Leienas kandidatūra Baltijas valstīm nav sliktākais variants. Tomēr arī, viņaprāt, viņas virzīšana amatam atklāj sistemātiska rakstura problēmu, kas grauj vadošā kandidāta sistēmu.
«Varbūtība, ka pēc nākamajām EP vēlēšanām Eiropadome atgriezīsies pie vadošā kandidāta sistēmas, ir nulle,» uzskata Ušakovs. Viņaprāt, balsojums būtu jāatliek līdz rudenim, lai dotu signālu ES valstu līderiem negraut sistēmu un izvēlēties vienu no frakciju oficiāli izvirzītajiem kandidātiem. «Tas būtu pareizākais ceļš,» pārliecināts Ušakovs.
Tikmēr politiķis Andris Ameriks (S) pauda, ka vairāk nekā puse parlamenta ir neapmierināta ar radušos situāciju. Viņš neizslēdza iespēju, ka balsojumu par Leienu varētu izgāzt protesta dēļ. Ameriks norādīja, ka būtu vairāk jārunā par nākotni, kas notiks pēc nākamajām EP vēlēšanām, jo pašreizējā situācija parādot, ka vadošā kandidāta sistēma ir izgāzusies.
Visbeidzot deputāte Tajana Ždanoka (LKS) domā, ka gaidāmajā balsošanā Leiena negūs vairākuma atbalstu. Viņasprāt, jautājuma lemšana jāatliek līdz septembrim.
«Leienai nav programmas, kā mainīt ES. Uz visiem jautājumiem viņa atbild izvairīgi. Vēlētāji rēķinājās, ka par EK prezidentu tiks virzīts kandidāts no frakcijas, kas vēlēšanās guva balsu vairākumu,» uzsvēra Ždanoka.
Kā ziņots, dalībvalstu līderi uz EK prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Leienu, kura pārstāv centriski labējo EPP.
Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar balsu vairākumu jāapstiprina parlamentā. Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.