NATO spēki krīzes situācijās Latvijā varēs ierasties ārpus robežšķērsošanas vietas, paredz Latvijas valsts robežas likuma grozījumi, par kuriem valdība lems 16.jūlijā.
Grozījumi paredz, ka NATO dalībvalstu spēkos ietilpstošās personas, kas ierodas Latvijā, lai sniegtu atbalstu ārkārtējās situācijās vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī piedalīties mācībās, atsevišķos gadījumos pēc Valsts robežsardzes atļaujas saņemšanas var šķērsot ārējo robežu ārpus robežšķērsošanas vietas.
Grozījumi paredz, ka par nepieciešamību šķērsot ārējo robežu ārpus robežšķērsošanas vietas Nacionālie bruņotie spēki informē Valsts robežsardzi, saskaņojot robežas šķērsošanas vietu un laiku, kā arī robežpārbaudes veikšanas vietu un laiku.
Aizsardzības ministrija skaidro, ka patlaban saskaņā ar likumu robežšķērsošanas vietās personas, tajā skaitā militārpersonas, tiek pakļautas robežpārbaudēm.
Savukārt robežšķērsošanas vietās, kurās pastāvīgi nav izvietotas kompetentās iestādes, tostarp Lielvārdes gaisa spēku bāzē, robežpārbaudes tiek veiktas pēc informācijas saņemšanas par ārējās robežas šķērsošanu un robežpārbaudes laika saskaņošanas. Tāpat militārpersonas Latvijā ieceļo caur starptautisko lidostu Rīga, kur minētajām personām tiek veikta robežpārbaude.
Taču gadījumos, kad ierašanās valstī notiek, izmantojot citu metodi, piemēram, desantēšanos vai nepieciešamības gadījumā to darot vēl citā vietā, normatīvajos aktos nav noteikti izņēmumi.
Grozījumi nodrošinās, ka situācijās, kad Latvijā ierodas NATO dalībvalstu bruņotie spēki no valstīm, kas nav Šengenas zonas valstis, un tiem jādodas uz savu galamērķi nekavējoties īstenot kaujas vai mācību uzdevumus, robežpārbaudi robežsardze veiks vietā un laikā, par kuru armija vienosies ar robežsardzi.