Šā gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta izaugsme raksturojama kā gausa un neapmierinoša, kas atspoguļojusies arī niecīgā bezdarba kritumā. Tajā pašā laikā Igaunijas ekonomika spējusi augt ar 8%, bet Lietuvas ar 6,9% ātrumu, norāda SEB bankas ekonomisti.
Eksports joprojām saglabājas kā galvenais izaugsmes virzītājs, kamēr patēriņu notur straujais cenu pieaugums.
Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums diemžēl apstiprināja iepriekš prognozēto, ka gada pirmajā ceturksnī ekonomikas pieaugums būs bijis salīdzinoši vājš. Uz to ceturkšņa laikā norādīja nepārliecinošais tirdzniecības un rūpniecības veikums. Sagaidāms, ka otrā ceturkšņa rezultāti varētu uzrādīt nedaudz pārliecinošāku izaugsmi, tomēr liela loma šeit būs inflācijas dinamikai.
Gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, ir pieaugusi vidējā darba alga, tomēr reālā darba alga inflācijas ietekmē ir augusi ļoti minimāli. Sagaidāms, ka pirktspēja šogad uzlabosies nedaudz, strauji pieaugumi nav gaidāmi. Uzlabojoties ekonomiskajiem apstākļiem, aktivizējas arī ārējo investīciju ieplūšana.
Martā preču eksports sasniedza jaunu rekordu, pārkāpjot 500 miljonu latu atzīmei. Tomēr to lielā mērā veicina eksportējamās produkcijas cenu kāpums. Tā pirmajā ceturksnī eksporta vērtības vienība ir cēlusies straujāk salīdzinājumā ar importa produkciju, kas ir ļāvis ārējās tirdzniecības bilanci noturēt no lielāka deficīta pieauguma. Nominālajā izteiksmē importa apjomi pieaug straujāk par eksportu, uzsver ekonomisti.
Līdz ar emigrācijas un depopulācijas problēmām, arvien skaidrāk turpina iezīmēties bezdarba samazināšanas aktualitāte. Lai arī bezdarbs mazinās, esošie izaugsmes tempi nebūs pietiekami, lai atrisinātu tā strukturālās problēmas, jo turpina pieaugt ilgstošo darba meklētāju skaits, turklāt tādi, kuriem ir darba pieredze. Tādēļ galvenā uzmanība būs tam, cik veiksmīga būs valsts nodarbinātības politika. Tajā pašā laikā darba devēji spiesti sastapties ar nepieciešamo darbinieku trūkumu. Paredzams, ka sezonālo darbu ietekmē otrajā un trešajā ceturksnī bezdarbs samazināsies straujāk.
Latu naudas tirgū resursu piedāvājums joprojām būtiski pārsniedz pieprasījumu, savukārt iespējas izvietot šos resursus ir ierobežotas. Pieprasījums pēc kredītiem būtiski nepieaugs, lai arī tuvākajā laikā RIGIBOR saglabāsies zemākas par EURIBOR likmēm, tā ekonomisti.