Vai Lietuva, izvēloties eirokomisāru, ievēros prasīto dzimumu līdzsvaru?

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Kamēr pārējās Baltijas valstis jau laikus nominējušas savus eirokomisārus, Lietuvas politikā šis darbs palicis jaunās koalīcijas veidošanas ēnā. Nu arī Viļņā jāķeras pie vēlamā Eiropas Komisijas (EK) locekļa izvirzīšanas. Uzdevumu ir sarežģījusi nākamās EK priekšsēdētājas vēlme izveidot kabinetu ar dzimumu līdzsvaru.

Nākamā EK priekšsēdētāja būs vāciete Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen). Pēc viņas apstiprināšanas augstajā amatā, politiķe Eiropas Parlamentā solījusi savā komisāru sastāvā nodrošināt «pilnīgu dzimumu līdzsvaru».

Latvijas un Igaunijas nominētie politiķi jau ataino šādu līdzsvaru – no Latvijas izvirzīts Valdis Dombrovskis, bet no Igaunijas tā ir eksministre Kadri Simsone (Kadri Simson).

Ko piedāvās Lietuva, kuras valdībā nav nevienas sievietes? Vai tā varētu būt eksprezidente Daļa Grībauskaite?

Amatu prognozē prezidenta kandidātei vai eiroparlamentārietei

Intervijā portālam BNN Lietuvas konservatīvā spārna politiķis Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) sacīja: «Lietuvai tiešām ir diezgan daudz šim amatam piemērotu kandidātu, jo sevišķi sieviešu dzimuma kandidātu. Tā varētu būt nesenā prezidenta amata kandidāte Indrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) – uzskatu viņu par vispiemērotāko šim amatam. Tā varētu būt bijusī eiroparlamentāriete Laima Lūcija Andrikiene (Laima Liucija Andrikienė), un mazāk iespējams variants – nevar pilnībā izslēgt Daļu Grībauskaiti (Dalia Grybauskaitė). Viņa nupat noslēgusi otro termiņu prezidentes amatā, bet iepriekš strādājusi kā eirokomisāre Briselē.»

Politologs: Daudz atkarīgs no neformālām sarunām

Tikmēr Lins Kojala (Linas Kojala), Viļņas Austrumeiropas Studiju centra direktors, vērtē, ka Lietuvas eirokomisāra kandidāta izvēlē daudz būs atkarīgs no neformālām diskusijām un pēc tam oficiālām sarunām.

«Vispirms mums ir jāsaņem formāla piekrišana no jaunās EK priekšsēdētājas. Būs vajadzīgas apjomīgas neformālas sarunas, lai nonāktu pie kandidāta, kurš ir pieņemams abām pusēm,» uzsvēra Kojala.

Kojala sarunā atteicās spekulēt par to, vai Lietuvas valdošā koalīcija ievēros fon der Leienas uzstādījumu un kādas būtu iespējamās sieviešu dzimuma amata kandidātes no Lietuvas. Politologs tomēr sacīja, ka izslēdz iespēju, ka uz Briseli atkal varētu doties Grībauskaite.

«Esmu drošs, ka viņai kā bijušai valsts vadītājai ir citi plāni,» tā sarunā ar portālu uzsvēra Viļņas Austrumeiropas Studiju centra direktors.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas