«Vairs Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) nebūs. Šie ir pēdējie darbinieki NEPLP tāpēc, ka viena valde nevar atbildēt gan par saturu, gan naudu. Līdz ar to ir nepieciešams pilnīgi jauns likums, kas šo «pasākumu» sadalīs pareizi, veidojot divas dažādas struktūras,» intervijā BNN stāsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV).
Viņš norāda, ka komisija pašlaik strādā pie pilnīgi jauna likuma – Elektronisko plašsaziņas pārvaldības likuma, «kas tādu NEPLP darbības nepieciešamību izbeigs».
No jaunā likuma izriet, ka viena struktūra būtu atbildīga par finansēm. Otra – par saturiskajiem jautājumiem.
Tā tiks saukta par SEPLP – Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tajā būtu jābūt menedžmenta speciālistam, kuram, piemēram, būtu pieredze ar vismaz 200 cilvēku vadību, augstas profesionalitātes ekonomistam un profesionālam, erudītam tehnikas pārzinātājam, stāsta deputāts.
«Tāpat tiks veidota konsultatīvā padome, kurā būs četri līdz pieci pārstāvji no Saeimas frakcijām, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.» No deputāta stāstītā izriet, ka šīs padomes locekļi nesaņems atalgojumu, savukārt trīs iepriekš nosauktajiem profesionāļiem būtu jānodrošina tāda alga, «lai viņi gribētu tur strādāt».
Sabiedriskajam medijam jāpamet reklāmas tirgus
Kaimiņš paredz, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likums veicinās sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus.
Skaidrojot to, kādēļ tas būtu svarīgi, un uzsverot, ka tas veidos objektīvāku ziņu veidošanu un lielāku redakcionālo neatkarību, Kaimiņš min veikala Maxima traģēdiju. «Manuprāt, sabiedriskajos medijos bija ļoti maz ziņu par to, kas ar šo lietu īsti notiek, lai gan tiesas sēdes notika katru nedēļu.»
«Es papētīju, ka Maxima bija viens no lielākajiem reklāmdevējiem, [sabiedriskajam medijam], manuprāt. Visa Latvija taču zināja, cik maksā lasis un jaunā doktordesa! Lūk, arī daļa atbildes uz jautājumu, [kādēļ sabiedriskais medijs tik maz atspoguļoja šo traģēdiju].»
Sabiedriskā medija finansējums Latvijā ir 27,74 miljoni eiro gadā, un tas tiek sadalīts starp televīziju, radio un sabiedriskā medija portālu lsm.lv. Pēc deputāta domām, šāda summa nav pietiekama, turklāt valsts piešķirtais finansējums medijam ir viszemākais Baltijā.
«Ātros» kredītus vairs nedrīkstēs reklamēt, tādēļ sabiedriskajam medijam radīsies daļējs robs finansēs, norāda Kaimiņš.
Reklāmu nauda ir jākompensē
«Ir jārada mehānisms, kādā veidā sabiedriskais medijs atgūst šo naudu.» Kā vienu variantu politiķis piedāvā iespēju, ka ikviens maksātu par katru radio un/vai televizoru. Viņš gan pieļauj, ka Latvijas sabiedrība, visticamāk, kam tādam nebūtu gatava.
Kā otru variantu deputāts piedāvā sabiedriskajam medijam atvēlēt daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). «Tāpat kā medicīnai un aizsardzībai tiek piešķirta kāda daļa no IKP, tāpat, pieņemsim, arī mediju telpai tā tiktu atvēlēta.» Trešā iespēja ir vienkārši lielāks budžets no Valsts kases.
Zaķusalas biroju ēka, nevis Latvijas Televīzija
Kā nākamo lietu, kas jāsakārto sabiedriskā medija darbā, Kaimiņš min telpas, kurās atrodas Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. «Latvijas Televīzija Zaķusalas tornī aizņem pirmo un otro stāvu, un 21.stāvā sēž valde, administrācija. Tad no otrā līdz 20.stāvam ir uzņēmumi – 80 apakšīrnieki. Tā ir tāda kā biroju ēka, nevis Latvijas Televīzija.» Kā piemēru negatīvām sekām daudzo uzņēmumu lokācijai Zaķusalā Kaimiņš min:
«Tādā veidā arī var notikt Russia Today tiešraides no Panorāmas studijas – jebkurš var tikt iekšā, ja ir vēlēšanās.»
«Manuprāt, tai ir jābūt speciālās drošības ēkai, jo tur stāv mūsu serveri, tur stāv Latvijas sabiedriskā medija informācija, kas pieder Latvijas sabiedrībai,» uzsver Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs.
Tāpat Kaimiņš norāda, ka Latvijas Televīzija gadā tērē vienu miljonu eiro tikai ēkas uzturēšanai. «Ēkas apsaimniekošana būtu jāatdod valsts pārziņā – Valsts nekustamajiem īpašumiem, jo tad šo miljonu varētu novirzīt, piemēram, darbinieku algu paaugstināšanai.»
«Nākamais solis, manuprāt, ir [mainīt] Latvijas Radio telpas. Tās, protams, ir tradīcijas un tā tālāk, bet Radio nav jāatrodas Rīgas visdārgākajā vietā. Turklāt ēkas tehniskais stāvoklis ir diezgan slikts. Skalā no 0 līdz 10 es tai mājai dotu 4,5 balles. Tas nozīmē, ka tur ir nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi, līdz ar to, iespējams, Radio ir vajadzīgas citas telpas.»
Politiķis pauž, ka «Elektronisko plašsaziņas pārvaldības likuma nākotne būtu sakārtot šos jautājumus». «To ir svarīgi saprast. Patiesībā likums sen ir gatavs. Es – gan iepriekšējā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan tagad jau jaunajā – pie tā strādāju jau piecus gadus, un pašlaik tā īstenošana ir politiskās gribas jautājums – pēc iespējās ātrāk jānoformulē, ka tas ir vajadzīgs.»
«Ceru, līdz gada beigām varētu to pieņemt.»
