Ekonomikas izaugsmes tempa piebremzēšanās bija gaidāma, tomēr viens otrs ekonomikas pārzinātājs atzīst, ka otrā ceturkšņa radītājs viņu pārsteidzis. Tikmēr citi ekonomisti skatās, kurās nozarēs vēl vērojams spars un kuras nodrošinās tālāko ekonomikas izaugsmi.
«Par sezonāli neizlīdzinātajiem gada pieauguma datiem runājot, kas ir sākumā minētais 2,1%, daļēji varam mierināt sevi ar domu, ka otrajā ceturksnī bija divas darba dienas mazāk nekā pirms gada, kamēr trešajā ceturksnī to ir par trim vairāk, tāpēc gada izaugsmes populārākais mērījums varētu izskatīties labāk,» komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. «Turklāt, ja gada sākumā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, sezonāli izlīdzinātais IKP samazinājās par 0,1%, tad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo tas auga par 0,8%.»
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece akcentē, ka, lai gan ekonomikas izaugsmes temps nav tik straujš kā pērn, ekonomika turpina augt un tā ir laba ziņa.
Iemeslus lēnākam izaugsmes tempam viņa meklē vājākā investīciju un būvniecības pieaugumā, kas lielākoties ir uz Eiropas Savienības (ES) fondu rēķina, darba spēka trūkuma, vājāka ārējā pieprasījuma.
Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis pieauguma tempu krišanos sauc par neizbēgamu, tomēr atzīst – pašreizējā palēnināšanās ir «pārsteidzoši strauja». Ekonomists atzīst, ka par otrā ceturkšņa IKP radītājiem bijis optimistiskāks, balstoties tajā, ka ekonomiskās izaugsmes rādītāji Austrumeiropā un Centrāleiropā nekrīt tik strauji.
Gašpuita vērtējumā izaugsme pagaidām balstās uz iekšējā patēriņa, tomēr tā pieaugums arī esot «slābans» un varētu kļūt vēl piesardzīgāks, vairāk mazinot izaugsmes tempu.
Būvniecība un eksports aiztur elpu
Buceniece akcentē, ka ekonomiskā noskaņojuma indekss pēdējos mēnešos ir nedaudz pasliktinājies, tomēr turas virs ilgtermiņa rādītāja. Lielākais kritums bijis būvniecībā, samazinoties pasūtījumiem un aktivitātei nozarē. Tāpat pasliktinājies arī apstrādes rūpnieku noskaņojums, ko ietekmē darba spēka trūkums un pieprasījuma vājināšanās.
Arī SEB bankas eksperts paredz izaugsmes tempu palēnināšanos apstrādes rūpniecībā, taču uzsver, ka darba algas pieaugums un bezdarba kritums, ļoti iespējams, nedaudz palēnināsies, tomēr neapstāsies.
Swedbank ekonomiste paredz, ka eksportētāji ar vien vairāk izjutīs tirdzniecības partnervalstu izaugsmes un pieprasījuma vājināšanos, kā arī politisko nenoteiktību pasaulē. Arī Gašpuitis pieļauj, ka turpmākais eksporta kāpums būs lēnīgs un pat pieļauj stagnāciju.
«Svarīga būs ārējā vides attīstība. Patlaban trūkst pazīmju, ka globālā izaugsmes palēnināšanās būtu sevi izsmēlusi. Un noskaņojuma indeksi turpina signalizēt. Piemēram, jūlijā eirozonas ekonomiskā noskaņojuma indekss nokritās līdz 40 mēnešu zemākajam līmenim (102.7). Neliels patērētāju noskaņojuma uzlabojums nebija pietiekams, lai kompensētu noskaņojuma kritumu pakalpojumu, mazumtirdzniecības, būvniecības un rūpniecības nozarēs,» skaidro Gašpuitis.
Strautiņš gan norāda, ka pakalpojumu eksports šogad ir galvenais Latvijas ekonomikas vilcējs. Otrā ceturkšņa rādītāji šajā nozarē nevarētu būt tik labi kā pirmajā ceturksnī, taču aizvien ar plusa zīmi.
Recesijas iespēja minimāla
«Gada atlikušajā laikā lielākā uzmanība gan globāli, gan arī šeit, Latvijā, būs pozitīvu ziņu un signālu medīšanai, kas atgrieztu izaugsmei dzinuli un riska apetīti. Neskatoties uz strauji izbalējušo sniegumu, recesijas iespēja Latvijā joprojām ir minimāla,» komentē Gašpuitis. «Tomēr risku līmenis ir audzis, kas palielina politiķu rīcības nozīmi un atbildību par ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī.»
Buceniece paredz, ka ekonomiskā izaugsme turpmākos ceturkšņus turēsies uz iekšējā pieprasījuma pleciem.
«Spēcīgais darba tirgus, noturīgais mājsaimniecību optimisms un pirktspējas kāpums veicina izaugsmi uz vietējo patēriņu mērķētās nozarēs. Arī investīciju pieaugums, ko sekmē augstā ražošanas jaudu noslodze un darbaspēka trūkums, turpina balstīt izaugsmi, lai arī ne tādā intensitātē kā pērn. Gada otrajā pusē eksporta sniegumu mazliet uzlabot varētu labā graudu raža, bet tai pat laikā ārējie faktori eksportu vilks uz leju,» pieļauj ekonomiste, vērtējot Latvijas ekonomisko izaugsmi kā labu. Tomēr šī gada izaugsmes prognoze tikšot pārskatīta uz leju.
«Nopietns risks Baltijai ir vājā eirozonas konjunktūra un gandrīz jebkādu makroekonomiskās politikas instrumentu nepieejamība tās stimulēšanai. Ja eirozona turpina bremzēties vai pat sākas recesija, ir grūti saskatīt ceļu izkļūšanai no šīs situācijas. Taču Latvijai un tās kaimiņvalstīm nevajadzētu krist panikā,» komentē Strautiņš. «Vēsturiski saistība starp Baltijas un eirozonas pieauguma tempu nav bijusi ļoti izteikta. Iespējamai eirozonas recesijai sākotnēji būs ietekme. Taču ar laiku Latvijas eksportētāji sāks pārslēgties uz citiem tirgiem, bet ražotāji no dārgajām Eiropas valstīm turpinās pārcelt darbību uz šejieni un nepieciešamība samazināt izmaksas šo procesu var pat paātrināt.»
Nekāda tur ekonomiskā izauksme nevar būt, kamēr kaut kas labs netiek izdarīts. Visu laiku youtobs saka, māca par ekonomisko krīzi, intrešu grupas, puse nav gatava sliktākajam.