Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Piemiņas plāksne lietuviešu pretpadomju kustības varonim un vienlaikus nacisma laika funkcionāram «ģenerālim Vētram». To noņemt licis Viļņas mērs un līdz ar to uzjundījis asu viedokļu apmaiņu, kur vieni viņam pārmet patvaļu, bet citi cenšas izskaidrot sarežģītus 20.gadsimta vēstures līkločus.
Lietuvas galvaspilsētā plāksne stāvēja pie Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas fasādes. Iepriekš tā pārdzīvojusi demolēšanas aktu, bet sestdienas, 27.jūlija, naktī tā noņemta pēc Viļņas mēra Remigija Šimašus (Remigijus Šimašius) rīkojuma.
«Ģenerālis Vētra» jeb Jons Noreika (Jonas Noreika) 20.gadsimta starpkaru periodā bija augsta ranga militārpersona Lietuvas brīvvalsts armijā. Kad valsti okupēja Nacistiskā Vācija, viņš kļuva par Šauļu apriņķa pašvaldības vadītāju un parakstīja dokumentus par ebreju geto izveidi un kārtoja ebreju īpašumu atņemšanu.
Atgriežoties Padomju okupācijai, viņš kļuva par vienu no lietuviešu pretošanās kustības līderiem, līdz tika sagūstīts, un 1946.gadā viņu nogalināja Čeka.
Sarežģīts jautājums
Strīds par mēra rīkojuma pareizību šonedēļ, šķiet, pārņēmis Lietuvas publisko telpu. BNN lūdza situāciju komentēt politologam Ķēstutim Griņum (Kęstutis Girnius), kurš ir Amerikas lietuvietis. Viņaprāt, «jautājums ir ļoti sarežģīts».
«Mums ir vēstures un politikas jautājumu komplekss. No vienas puses ar to, ko ir paveicis Noreika, viņš ir likumīgs tautas varonis, bet no otrs puses viņam bija augsts amats nacistu pārvaldē un viņš bija atbildīgs par geto izveidi un ebreju īpašumu atņemšanu. Tādēļ vieni viņu uzskata par holokausta līdzdalībnieku, kādu, kuru nekādi nedrīkst godināt – vismaz Lietuvas galvaspilsētā ne. Strīdam ir vēl viens būtisks aspekts: kādēļ plāksne tika noņemta nakts vidū un kādēļ lēmumu vienpersoniski pieņēma pats mērs?» norāda Griņus.
Deputāti vēlas izmeklēšanu
Uz plāksnes noņemšanu sevišķi asi reaģējuši vadoši Seima deputāti no konservatīvā spārna, Laurins Kasčjūns (Laurynas Kasčiūnas), Audronis Ažubalis (Audronius Ažubalis) un Gabrieliuss Landsberģis (Gabrielius Landsbergis). Tie šonedēļ pat lūguši Lietuvas Ģenerālprokuratūru izmeklēt Viļņas mēra rīcību.
«Man kauns, ka manu dzimto pilsētu Viļņu vada patiess mankurts [vergs, kuram varmācīgi atņemta atmiņa – BNN]. Man kauns, ka viņš nespēj atšķirt apspiedējus un kolaborantus, kuri labprātīgi atdeva mūsu nācijas brīvību komunistiem, no tiem, kuri ļoti sarežģītos apstākļos centās saglabāt mūsu valsts neatkarību un kuri vienmēr ir bijuši mūsu valsts pusē,» tā deputāts Kaščjūns izteicās par Viļņas mēru sociālajā tīklā Facebook.
Mērs aizstāv lēmumu
Viļņas galva Remigijs Šimašus savukārt aizstāvējis pieņemto lēmumu, skaidrojot, ka tas pieņemts, vadoties pēc vienlīdzīga principa. Tas ir noņemt piemiņas zīmes, kas ir saistītas ar abiem totalitāriem režīmiem.
Šimašus tomēr atzinis, ka kļūdījies, liekot plāksni noņemt nemanāmi, diennakts tumšajā laikā.