Ekskluzīvi | ReRe [bez]atbildība un Maxima traģēdijas iestaigātās takas. Intervija ar Artusu Kaimiņu

«Kopš Maxima traģēdijas ir pagājuši seši gadi, taču SIA Re&Re atbildību joprojām nav uzņēmusies. Un tad pēkšņi parādās ziņa par Jauno Rīgas teātri (JRT), kā rezultātā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieņēmuši apsveicamu lēmumu – beidzot būvkompānijai, kas ir viena no galvenajām iesaistītajām Maxima traģēdijā, nevis tiek iedots kārtējais objekts, bet gan atņemts,» intervijā BNN pauž Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš bijis arī parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas virzīja Maxima traģēdijas izmeklēšanu.

Sabiedrības sociālā atmiņa – divas nedēļas vien

Kaimiņš uzskata, ka notikums ar JRT ir ļoti labs «eskalators» arī sabiedrībai. «Es allaž esmu teicis, ka Latvijas sabiedrības sociālā atmiņa ir divas nedēļas. Proti, notiek traģēdija, un pēc divām nedēļām Maxima uztaisa reklāmu, ka riekstiņiem ir 30% atlaide, un atkal visas stāvvietas [pie lielveikaliem] ir pilnas. Visi 54 bojāgājušie – tā «gadījās».»

Jāatgādina, ka VNĪ jūlija beigās lēmis lauzt līgumu ar ReRe Būve 1 par teātra rekonstrukciju.  Par iemeslu tam bijuši tādi pārkāpumi, kā nepienācīga projekta dokumentācijas izpēte pirms būvdarbu uzsākšanas, nepatiesu apliecinājumu sniegšana pasūtītājam, būtiski pārkāpumi darbu izpildē drošības jautājumos, vēstīja pasūtītājs.

«Tas, ka apkārt esošās mājas ir vecas, bija zināms, pirms ReRe sāka strādāt ar urbjiem. Protams, ka vibrācija izraisa [veco ēku plaisāšanu]. Tas viss ir viņiem jāzina, jo tā ir viņu profesija. Jau atkal [ReRe] negrib uzņemties atbildību [par notikušo],» komentē Kaimiņš.

«Turklāt no 100%, kas bija jāizdara pa gadu, viņi [ReRe] ir izdarījuši 3%.»

VNĪ ir iesniedzis tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no uzņēmuma. Savukārt ReRe Būve 1 ir paziņojusi, ka vērsīsies tiesā, ja VNĪ neatzīs līguma uzteikumu par spēkā neesošu.

Norādot uz ReRe pārmetumiem arhitektei Zaigai Gailei, Kaimiņš pauž: «Tagad ReRe mēģinās piekopt savu jau iestaigāto taciņu – pārlikt atbildību uz kādu citu. Manuprāt, sociāli atbildīgas kompānijas tā nerīkojas.»

Deputāts uzskata, ka ReRe šajā gadījumā būtu vajadzējis «iet normālu izlīgšanas ceļu un atzīt kļūdas, esot diplomātiskiem, nevis juridiski uzbrūkošiem». Viņš arī uzsver, ka būvfirmai ir jānes finansiālā atbildība par notikušo, jo «tas ir vienīgais, kas pamāca cilvēkus».

«Mēs varam bārt viņus, rādīt ar pirkstu, taču tikko kā ir naudassods, tas uzreiz ir citādi.»

Gaile iepriekš pauda, ka līdz ar VNĪ līguma laušanu ar ReRe Būve 1, «tiek pieteikts karš lielo būvfirmu mafijai». Tikmēr JRT režisors Alvis Hermanis sacīja, ka viņam jau sākotnēji šķitis «nepieņemami JRT būvēt ar asiņainām rokām», atsaucoties uz Maxima traģēdiju.

Kaimiņš pauž cerību, ka Gailes paustais un Hermaņa sacītais cilvēkiem paliks atmiņā ilgāk un cīņa ar bezatbildību pret sabiedrību no būvfirmas puses būs ar tālāku virzību, nevis aizmirsīsies pēc pāris nedēļām. «Šādi mūsu sociālā atmiņa, iespējams, paliek garāka. Es ļoti ceru, ka nebūs divu nedēļu parunāšana par to, ka mums nav JRT, [un viss].»

SIA Re&Re bija iesaistīta arī Rīgas pils degšanā

Būvkompānija Re&Re ir viens no uzņēmumiem, kas piedalījās Rīgas pils atjaunošanā un kura vārds parādās pie iesaistītajiem Rīgas pils degšanā. «Atkal nodokļu maksātāju nauda tika iegrūsta iekšā, sataisījām Rīgas pili, prezidents dzīvoja Melngalvju namā – tāpat kā JRT [tagad] dzīvo Miera ielā,» norāda Kaimiņš.

«Kas bija atbildīgs par to ugunsgrēku? Dzirkstele. Tāpat kā Maxima traģēdijā atbildīgs bija kas? Skrūve. Skrūve un dzirkstele ir lielākie Latvijas noziedznieki. Bet kurš skrūvēja skrūvi? Kurš atbildīgs par dzirksteli? [Tie ir] vienkārši jautājumi,» uzskata Kaimiņš.

«Kad tu ej uz veikalu pirkt tomātus, tev taču neinteresē, kam pieder zeme, kas taisījis sienas un kas ievilcis elektrību. Tev tas viss neinteresē, tev ir svarīgi drošībā nopirkt tomātu ar vēlmi, ka tas nav saindēts. Taču, ja notiek kaut kas [slikts], neviens negrib uzņemties atbildību. Re&Re, manuprāt, ir viens no uzņēmumiem, kas atbildību [par Maxima traģēdiju] nav uzņēmies,» pauž deputāts.

Vispirms tieciet galā ar sabiedrību, tad – sūdziet cits citu tiesā

Skaidrojot to, kā uzņēmumam vajadzētu rīkoties pēc traģēdijas, kurā tas iesaistīts, deputāts atgādina notikumu, kad virs Ukrainas tika notriekta lidmašīna, kā rezultātā gāja bojā 298 cilvēki.

«Toreiz nevienam nebija nekādas skaidrības, kas ir vainīgs – ukraiņi vai krievi –, taču traģēdija bija notikusi. Tomēr pirmais, ko izdarīja aviokompānija, kurai piederēja cietusī lidmašīna, – tā nākamajā nedēļā visām pasažieru ģimenēm izmaksāja kompensācijas, lai neciestu uzņēmuma vārds. Un tikai pēc tam gāja strīdēties tiesās ar apdrošinātājiem, raķešu palaidējiem un citiem.»

Viņš uzsver, ka tā ir sociāli atbildīga uzņēmuma darbība. «Vispirms tiek izmaksātas kompensācijas, un pēc tam uzņēmumi tiesājas savā starpā. Ar Maxima traģēdijā iesaistītajiem uzņēmumiem bija cīņa piecu gadu garumā. Gadu pēc traģēdijas tika izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija, jo neviens ne par ko neuzņēmās atbildību. Šeit atkal Re&Re bija iesaistīts un joprojām [pēc sešiem gadiem] uzņēmums nav uzņēmies atbildību. Joprojām.»

Deputāts arī ironizē, ka Aivara Lemberga lieta ir ļoti «labs» piemērs tam, cik ātri virzās tiesas procesi: «Kad man būs 50, tad būs [spriedums]. Šobrīd man ir 38.»

«Maxima traģēdijas gadījumā [lietai jāpieiet] strikti – izpildiet pienākumu pret sabiedrību un tad ņemieties savā starpā, cik gribat. Sūdziet tiesā cits citu, cik gribat. Vienalga, dariet, ko gribat. Bet vispirms tieciet galā ar sabiedrību, jo jūs ar savu biznesu pelnāt naudu,» uzsver deputāts.

Cilvēkiem no papīriem nav jācieš

«Pašlaik reālā situācija ir tāda – Maxima traģēdija veicināja trīsreiz lielāku birokrātiju. Lai kaut ko uzbūvētu, viena papīra vietā aiziet pieci, jo visiem bail uzņemties atbildību.»

Kaimiņš uzsver, ka operatīvi jāizsludina jauns konkurss, lai JRT darbinieki var pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. «Cilvēkiem no papīriem nav jācieš šajā gadījumā. Ja ir plaisa sienā, aiztaisiet ciet tās plaisas.»

VNĪ ir nepieciešams audits

Runājot kopumā par VNĪ pakļautībā esošajām ēkām, deputāts saka: «Vēl, kas ir jāizdara – jāuztaisa audits VNĪ –, jo tā apsaimniekošanā galvaspilsētā ir ļoti daudz ēku, kuras tiek dažādi uzturētas, iekonservētas, bet tajās nekūsā dzīvība. Tikmēr mēs būvējam jaunas telpas – kaut kur kaut kas tiek darīts tikai tāpēc, lai būvētu. Un liekam naudu betonā, nevis cilvēkos. Piemēram, vecā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) stāv iekonservēta. Šādas ēkas kā LNB varētu saukt vēl un vēl,» atzīmē deputāts.

Pamatojot to, kādēļ audits nepieciešams, Kaimiņš vērtē: «Vienkārši, manuprāt, tur aiziet lieka nauda uz daudzām liekām pozīcijām, kuras nemaz nevajag uzturēt.»