No aptuveni miljona bēgļu, ko Vācija uzņēmusi pēdējo gadu Tuvo Austrumu migrācijas viļņa rezultātā, līdz 2019.gada beigām darba gaitas valstī būs uzsākuši aptuveni 40% uzņemto cilvēku, tā prognozē Vācijas nodarbinātības pētījumu iestāde.
Kā otrdien, 6.augustā, vēsta vācu raidsabiedrība Deutsche Welle, Vācijas federālā Nodarbinātības pētījumu institūta speciālisti salīdzinājuši esošo situāciju ar bēgļu integrāciju, kas valstī veikta 1990.gados, Balkānu karu iespaidā.
Iestādes pārstāvis Herberts Brikers (Herbert Brücker) sacījis, ka ir «visai apmierināts, jo sevišķi, ņemot vērā, ka sākotnējie apstākļi 2015.gadā bija ļoti grūti». Viņš uzsvēris, ka arābiski runājošiem ieceļotājiem trūcis vācu valodas zināšanu.
Saskaņā ar amatpersonas pausto informāciju šobrīd Vācijā darba gaitas uzsākuši aptuveni 36% no pēdējā migrācijas viļņa bēgļiem, kuri ir vecumā no 15 līdz 64 gadiem.
Brikers prognozējis, ka šis īpatsvars «rudenī pieaugs līdz aptuveni 40%. Tas ir aptuveni 380 000 līdz 400 000 strādājošo».
2015.gadā Vācija, atšķirtībā no vairākām Austrumeiropas valstīm, atļāva valstī ieceļot bēgļiem no tādām karadarbības skartām Tuvo Austrumu zemēm kā Sīrija un Afganistāna.
Laupa un izvaro? Kā ir ar iekļaušanos vācu kultūra?
Zinu klases biedrus, draugus kas aizbraukuši uz Vāciju, Zviedriju, Austrāliju, Angliju ka pašam vairs nav neviena.