Galvenokārt Latvijas aizsardzības spēju attīstību kavē trūkumi plānošanā, savā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Aizsardzības finansējums tuvākajos gados pārsniegs 600 miljonus eiro gadā, no kuriem vairāk nekā 200 miljoni tiek izlietoti iegādēm Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām. Aizsardzības ministrijai jāuzlabo aizsardzības plānošanas sistēma, jāpilnveido iestāžu savstarpējā sadarbība un jāapzinās, ka izdevumi nebeidzas aprīkojuma iegādes brīdī, uzsver VK.
Militārās spējas nevar attīstīt pēkšņi – finansējumam jābūt stabilam
«Latvijas aizsardzības spēju attīstībai piešķirtais finansējums būtībā ir tikai skaitlis,» skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
«Jā, valdība, sasniedzot NATO noteikto 2% kritēriju, demonstrē apņemšanos stiprināt valsts aizsardzību. Taču kāds ir Latvijas sabiedrības ieguvums no aizsardzībā ieguldītajiem līdzekļiem faktiski ir novērtējams tikai kaujas apstākļos. Tāpēc aizsardzības jomā sasniegtos rezultātus var vērtēt tikai pēc tā, cik mērķtiecīgi Aizsardzības ministrija strādā, lai īstenotu valsts aizsardzības koncepciju un kritiskā mirklī mūsu bruņotie spēki patiesi būtu gatavi reaģēt uz reāliem militāriem draudiem,» tā Krūmiņa.
VK uzsver, ka pieejamajiem līdzekļiem jābūt prognozējamiem, lai gadiem ilgos aizsardzības spēju attīstības projektus varētu veiksmīgi īstenot un nerastos situācija, kad apjomīgas investīcijas tiek neatgriezeniski zaudētas, jo trūkst līdzekļu projekta turpināšanai. Šādā gadījumā sabiedrības ieguvums no aizsardzībā ieguldītajiem līdzekļiem var nebūt līdzvērtīgs sagaidāmajam.
VK kā piemēru min Zemessardzes attīstību, kas faktiski esot apstājusies 2010.gadā, kad finansējums samazināts par 70%. Tāpat ar pretgaisa aizsardzības spēju attīstību – finansējuma trūkuma dēļ nebija iespējams veikt 4,4 miljonus vērtās raķešu sistēmas apkopi un tā nebija lietojama.
«Strauji samazinoties finansējumam, attālinājās tādu vairāku svarīgu NBS spēju attīstības pasākumu uzsākšana un īstenošana kā kājnieku mehanizācijas spēja, kaujas inženieru spēja, artilērijas spēja, kas šobrīd tiek strauji attīstītas,» norādīts revīzijā.
Latvijas aizsardzības spēju attīstības stūrakmens – kvalitatīva plānošana
VK revīzijās secinājusi, ka aizsardzības aprīkojuma iegāžu plānošanā trūkst ilgtermiņa redzējuma. Bez pilnvērtīgas ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas iegādes mēdz nenotikt vai, gluži pretēji, tās ir sasteigtas. Tas rada risku, ka līdzekļi netiek izlietoti efektīvi. Piemēram, vērtējot Zemessardzes attīstībai piešķirtā finansējuma izlietojumu 2015.–2017. gadā, secināts, ka zemessargu pilnvērtīgai apmācībai trūcis individuālā ekipējuma, jo nav kvalitatīvi plānota materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde.
Trūkumus plānošanas procesos ilustrē arī kavēšanās uzsākt infrastruktūras attīstību, lai gan finansējums šim mērķim pieejams jau no 2016.gada, atzīmē VK.
Aizsardzības ministrija ir apņēmusies atbilstoši VK ieteikumiem pilnveidot ilgtermiņa plānošanas sistēmu, lai uz to balstītos vidēja termiņa un kārtējā gada iepirkumu plānošana. Rezultātā sagaidāms, ka NBS saņems nepieciešamo ekipējumu vajadzīgajā laikā un apjomā, kā arī laikus būs pieejama mācībām nepieciešamā infrastruktūra.
Aizsardzības nozares vājā vieta – dzīvescikla plānošana
Revīzijās VK vairakkārt konstatējusi, ka pirms iekārtas iegādes netiek apzināts viss dzīvescikls – cik izmaksās uzturēšana, apkope un uzglabāšana, kādas papildu iemaņas nepieciešamas personālam, kā jaunais pirkums tiks integrēts esošajā nodrošinājumā un, beigu beigās – kā iekārta tiks utilizēta.
Līdz šim lielākais NBS attīstības projekts ir kājnieku mehanizācijas spējas attīstība, kuram līdz 2024.gadam paredzēts vismaz 240 miljoni eiro finansējums. Līdzās bruņutehnikai tiek iegādāti arī ieroči, munīcija, sakaru tehnika, un plānota arī uzturēšana. Taču revīzijā par Aizsardzības ministrijas 2018.gada pārskatu secināts, ka ir tikai uzsāktas diskusijas par bruņutehnikas remonta bāzes izveidi, lai gan bāzei bija jādarbojas jau kopš 2017.gada, norāda VK.
Tikmēr iegādātā bruņutehnika jau tiek izmantota mācībās un atbilstoša apkope ir būtiska, lai tehniku pilnvērtīgi izmantotu. Aizsardzības ministrijai jānovērš trūkumi dzīvescikla plānošanā, lai iegādātais bruņojums būtu savietojams ar esošo aprīkojumu un tas būtu uzreiz lietojams bez iepriekš neplānotas kavēšanās un papildu tēriņiem. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad tiek iegādāta lietota tehnika, uzsver revīzijas autori.