Rere Būve 1 publiski norāda uz vēlmi turpināt līguma īstenošanu, taču būvnieka iesniegtajā darbu veikšanas jaunajā grafikā Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) mainīts ir pilnīgi viss – apjoms, termiņš, budžets, pauž VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). «Ja mainās vai pieaug visi būtiskie līguma nosacījumi, tad, VNĪ ieskatā, šādi būvnieks nevis turpina esošā līguma izpildi, bet cenšas noslēgt jaunu līgumu bez konkursa izsludināšanas,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
«Tātad – iespējams pat uzskatīt, ka šis varētu būt mēģinājums apiet Publisko iepirkumu likumu. VNĪ to nevar un nedrīkst pieļaut.»
Līdzīgi kā Rere Būve 1 atteicās labprātīgi nodot JRT būvlaukumu, VNĪ paredz, ka Rere Būve 1 mēģinās panākt lieguma uzlikšanu turpmākiem JRT būvdarbiem, pauž VNĪ.
VNĪ arī atzīmē, ka iesniedzot jaunu darbu izpildes grafiku, Rere Būve 1 paredz ne tikai darbu veikšanas termiņa pagarinājumu no diviem gadiem uz četriem gadiem, bet arī prognozējamu nepieciešamā finansējuma pieaugumu. Tāpat piedāvātajā grafikā ietverti tādi darbi, kas izdarīti jau iepriekš. Piemēram, trolejbusu kontakttīklu izbūve, ko atbilstoši būvnieka piedāvājumam būtu plānots veikt 2020.gada aprīlī un septembrī, bet reāli šis darbs jau ir paveikts un attiecīgie dokumenti ir parakstīti, pauž VNĪ.
VNĪ uzskata, ka šāda pieeja apliecina – Rere Būve 1 nepārzina un neņem vērā reālo situāciju būvlaukumā. Un tas jau liecina par bezatbildīgu attieksmi pret īstenojamo projektu.
«Pirms pieņēmām lēmumu par līguma laušanu ar Rere Būve 1 par būvniecības procesā pieļautajiem līguma pārkāpumiem, rūpīgi izvērtējām visus juridiskos un ekonomiskos riskus. Tāpat izstrādājām iespējamās tiesvedības scenārijus,» uzsver Vārna.
Būvnieka līdzšinējā rīcība liecina, ka Rere Būve 1 izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai kavētu JRT atjaunošanas projekta īstenošanu, taču VNĪ esot tam gatava, pauž VNĪ.
«Paredzam, ka īstermiņā Rere Būve 1 izdosies panākt liegumu turpināt būvdarbus, bet šoreiz, atšķirībā no līdzīgas situācijas Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā, esam stipri savos argumentos. Tiesa nevar ignorēt faktu, ka līguma laušanas viens no būtiskajiem pamatojumiem ir Rere Būve 1 pieļautie drošības pārkāpumi būvniecības laikā. VNĪ argumenti balstīti uz dokumentētiem pierādījumiem par drošības normu ignorēšanu no būvnieka puses iepriekšējā darbu veikšanas posmā, veicot pāļu iestrādi. Tā rezultātā tika nodarīts kaitējums blakus esošām ēkām,» norāda Vārna.
BNN jau ziņoja, ka VNĪ plāno pārņemt JRT būvlaukumu, savukārt būvnieks ReRe Būve 1 soli sauc par «bezatbildīgu» un nesaskata pamatu būvlaukuma nodošanai.
Savukārt ReRe Būve 1 norāda, ka, kamēr nav atrisināts civiltiesiskais strīds starp viņiem un VNĪ, aizvien spēkā ir līgums par JRT remontdarbiem un viņiem neesot pamata nodot būvlaukumu.
Uzņēmums arī norāda, ka, tā kā viņi pašlaik strādā pie būvlaukuma konservācijas projekta, būvlaukuma nodošana būtu bezatbildīga.
Tāpat vēstīts, ka VNĪ lauzis līgumu ar ReRe Būve 1 par JRT rekonstrukciju un vērsies tiesā par līgumsoda piedziņu no būvnieka.
JRT pārbūvē konstatēti tādi pārkāpumi, kā nepienācīga projekta dokumentācijas izpēte pirms būvdarbu uzsākšanas, nepatiesu apliecinājumu sniegšana pasūtītājam, būtiski pārkāpumi darbu izpildē drošības jautājumos, kā arī nepamatotu līguma izpildes termiņu kavējumi, informē VNĪ.
Tikmēr ReRe Būve valdes priekšsēdētājs Valdis Koks uzskata, ka būvnieki tiek vainoti kļūdās, ko esot pieļāvis projekta izstrādātājs SIA Zaigas Gailes birojs, un ka VNĪ uzteikums ir pilnībā nepamatots.
Plānotais JRT rekonstrukcijas budžets ir 31 miljons eiro, no tā būvniecībai atvēlēts 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.
JRT rekonstrukcijas izmaksas lēstas ap 31 miljonu eiro.