Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 542 444 eiro, kas ir par 75% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.
2019.gada jūlijā visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.
Tādējādi šogad septiņos mēnešos Latvijas krājbankas administrators ir atguvis kopumā 2,158 miljonus eiro.
Vienlaikus Latvijas krājbankas maksātnespējas procesa izdevumi 2019.gada jūlijā bija 86 224 eiro, tostarp administratora un administratora palīga atlīdzība bija 27 122 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti – 10 114 eiro, bet nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā – 498 773 eiro.
Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos Latvijas krājbankas maksātnespējas procesa izdevumi kopumā veido 371 030 eiro.
Pārskats arī liecina, ka Noguldījumu garantiju fondam banka jūlija beigās bija parādā 213,426 miljonus eiro, kas ir tik pat, cik mēnesi iepriekš.
Bankas aktīvi jūlija beigās bija 25,626 miljoni eiro. Tostarp lielāko daļu aktīvu veidoja nauda kasē un prasības uz pieprasījumu pret centrālajam bankām – 18,655 miljoni eiro, kā arī prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm – 5,061 miljons eiro un kredīti – 1,393 miljoni eiro.
Savukārt bankas pašu kapitāls 2019.gada jūlija beigās bija negatīvs – mīnus 496,205 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa Latvijas krājbanku par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī, bet 2012.gada 8.maijā tiesa nolēma apmierināt bankas administratora auditorkompānijas KPMG Baltics pieteikumu par Latvijas krājbankas bankrota procedūras sākšanu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt Latvijas krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā. Latvijas krājbankai licenci kredītiestādes darbībai FKTK anulēja 2012.gada 10.maijā.